Valdībā lems par pretrunīgi vērtētajām izmaiņām darba likumā

Valdība otrdien lems par Labklājības ministrijas (LM) rosinātajiem grozījumiem Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Likumprojektu ir saskaņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, bet to nav saskaņojušas Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība “LAKRS”, kā arī Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība.

Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas skar gan darba koplīgumu regulējumu, gan dīkstāves situācijas. LM norāda, ka priekšlikumi ir kompromisa risinājumi, lai nodrošinātu sabalansētu darba devēju un darbinieku interešu aizsardzību.

Ministrijā norāda, ka vienošanās ar sociālajiem partneriem par visiem priekšlikumiem nav panākta, jo darba devēju un darbinieku pārstāvju viedokļi būtiski atšķiras. Tomēr LM ir pārliecināta, ka šīs viedokļu nesaskaņas nedrīkst kļūt par iemeslu likumprojekta virzības apturēšanai, jo nepieciešams rast skaidru regulējumu situācijām, kurās līdz šim bija neskaidrības.

Attiecībā uz koplīgumiem paredzēts, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma termiņa beigām netiek panākta vienošanās par jaunu dokumentu, jebkura no pusēm var vienpusēji atteikties no visu vai daļas koplīguma noteikumu piemērošanas.

Par šādu soli būtu jāpaziņo rakstveidā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās attiecas uz visu vai daļu noteikumu un arī pamatojumu. Ar šo risinājumu netiek plānots ieviest automātisku koplīguma darbības izbeigšanu – pusēm saglabājas iespēja vienoties un turpināt sarunas par jauna koplīguma noslēgšanu. Pārejas noteikumi paredz, ka šādas tiesības piemērojamas divus gadus pēc grozījumu stāšanās spēkā. LM uzsver, ka grozījumi nav pretrunā ar Satversmes 108. pantu, kas paredz strādājošo tiesības uz koplīgumu un streiku.

Būtiskas izmaiņas skar arī dīkstāves regulējumu. Pašreizējā kārtība nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt pilnu darba samaksu, ja darbinieks dīkstāves laikā neveic darba pienākumus.

Ar grozījumiem paredzēts saglabāt pilnu samaksu, ja dīkstāve ilgst līdz piecām darba dienām pēc kārtas, bet, ja tā turpinās ilgāk, darba devējs varēs samazināt atlīdzību līdz 70% no noteiktās algas vai vidējās izpeļņas, vienlaikus nodrošinot vismaz minimālās algas saglabāšanu.

Šādā gadījumā darbiniekam vairs nebūs pienākuma atrasties darba vietā. Ja dīkstāve ieilgst vairāk par četrām nedēļām, darbiniekam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu vismaz 75% apmērā no Darba likumā noteiktā. LM skaidro, ka šie risinājumi domāti, lai mazinātu ilgstošas dīkstāves negatīvās sekas gan uz darbiniekiem, gan darba devējiem un lai neveicinātu uzņēmumu darbības pārtraukšanu vai darbinieku skaita samazināšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz precizēt arī citus aspektus darba tiesiskajās attiecībās, tostarp attiecībā uz virsstundu darbu, nepilno darba laiku, darbnespējas periodu un darba samaksas izmaksu gadījumos, kad darba devējs nepilda savas saistības.

Valsts kanceleja bija pārsūtījusi LM informāciju par aptuveni 100 iesniegumiem ar identisku saturu, kuros privātpersonas paudušas neapmierinātību ar plānotajiem grozījumiem.

Privātpersonas iesniegumos lūgušas nekavējoties apturēt likumprojekta virzību, pamatojot šo lūgumu ar to, ka tas vērsts uz darba apstākļu pasliktināšanu, kā arī Satversmes 108. panta pamattiesību ierobežošanu nākotnē. LM ieskatā, vairāk nekā 100 iesniegumi ir iesniegti “organizētā akcijā”, tāpēc uz tiem sniegta vienota atbilde.

Pēc ieceru izskaidrošanas LM norādījusi, ka likumprojekta virzība nebūtu apturama un diskusijas par to būtu turpināmas.