Siliņa: Sudraba ekonomika Latvijā ir mūsu kopīgā iespēja un arī pienākums

 Sudraba ekonomika jeb ekonomika, kas saistīta ar sabiedrības novecošanu un senioru vajadzībām, Latvijā ir mūsu kopīgā iespēja un arī pienākums, uzrunājot klātesošos Senioru dienā parlamentā, pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere norādīja, ka sudraba ekonomika kļūst arvien nozīmīgāka gan Latvijā, gan visā Eiropā. “Tas ir jēdziens, kas ietver sevī ne tikai rūpes par senioriem, bet arī izpratni par potenciālu, zināšanām un ieguldījumu mūsu sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā,” uzsvēra Siliņa.

Pēc Siliņas vārdiem, mēs pierodam domāt, ka ekonomikas dzinējspēks ir jaunieši, inovācijas un tehnoloģijas. Taču mūsdienu sabiedrībā arvien skaidrāk redzam, ka arī cilvēki cienījamā vecumā ir nozīmīga šīs attīstības daļa, uzsvēra premjere.

“Latvijas iedzīvotāju struktūrā senioru skaits pieaug, un tas nozīmē, ka mums ir jāmaina domāšana – ne tikai “rūpes”, bet arī “iespējas”. Sudraba ekonomika ir iespēja palūkoties uz senioru pieredzi, zināšanām, prasmēm un enerģiju kā uz resursu,” vērtēja valdības vadītāja.

Premjere norādīja, ka Latvijā noteikti trīs būtiski virzieni, kuros valsts politika tieši attiecas uz senioriem. Viens no tiem esot drošība un sociālā aizsardzība – pensiju sistēma, sociālie pabalsti, pieejami pakalpojumi. “Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt finansiālu stabilitāti, bet arī radīt pārliecību, ka valsts seniorus neaizmirst un vienmēr rūpējas par viņu vajadzībām,” sacīja Siliņa.

Otrais esot veselība un aprūpe. Kā norādīja Siliņa, dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka pieejama veselības aprūpe. “Valsts uzdevums ir ne tikai nodrošināt ārstēšanu, bet arī veicināt profilaksi, aktīvu dzīvesveidu un atbalstu ikdienā. Līdzdalība un aktīva senioru ikdiena – šis virziens ir īpaši cieši saistīts ar sudraba ekonomiku,” sacīja Siliņa.

Pēc premjeres vārdiem, visi vēlas, lai cilvēki cienījamā vecumā būtu aktīvi sabiedrībā – vai tas būtu darba tirgū, brīvprātīgajā darbā, interešu izglītībā vai kultūras dzīvē. “Mēs atbalstām mūžizglītību un digitālās prasmes, lai seniori varētu pilnvērtīgi izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Tas nav tikai par komfortu, bet arī par iespēju būt daļai no sabiedrības un nezaudēt saikni ar jaunajām paaudzēm,” vērtēja Ministru prezidente.

Kā norādīja Siliņa, sudraba ekonomika atver durvis domāšanai, ka seniori nav tikai atbalsta saņēmēji, bet arī devēji. “Mēs bieži vien aizmirstam, ka seniori ir tie, kas glabā mūsu tautas gudrību, pieredzi un tradīcijas, bet tieši šis ir arī ļoti nozīmīgs resurss ekonomikai – aktīvs seniors ir cilvēks, kas turpina patērēt, radīt pievienoto vērtību un veidot darba vietas,” sacīja Siliņa.

Viņa uzsvēra, ka seniori arvien biežāk izvēlas turpināt darbu arī pēc pensionēšanās vecuma. “Tas nav tikai par ienākumiem, tas ir arī par pašcieņu, par sajūtu, ka esi vajadzīgs un joprojām vari dot sabiedrībai savu artavu,” teica premjere.

Premjere akcentēja, ka uzdevums valstij ir radīt apstākļus, kuros šāda līdzdalība ir iespējama – ar elastīgu nodarbinātību, mūžizglītību un darba tirgus atbalstu. “Ja mēs sudraba ekonomiku uztveram kā attīstības iespēju, ieguvēji ir visi – senioriem tas nozīmē cieņu, drošību un aktīvu dzīvi -, sabiedrībai – solidaritāti un pieredzes nodošanu,” uzskata Siliņa.

Valdības vadītāja norādīja, ka sudraba ekonomika nav tikai ekonomisks jēdziens. Viņasprāt, tā ir arī vērtību sistēma. “Tā māca, ka ikviena paaudze ir svarīga un ka sabiedrība kļūst stiprāka, ja visi tās locekļi – neatkarīgi no vecuma – var justies piederīgi un vajadzīgi,” teica Siliņa.

Kā vēstīts, piektdien parlamentā notiek Senioru diena, kurā seniori kopā ar politikas veidotājiem spriedīs par tā dēvēto sudraba ekonomiku, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Pasākums Saeimas namā rīkots, atzīmējot Starptautisko senioru dienu, kuru pasaulē svin 1.oktobrī.

Kā liecina informācija Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā, sudraba ekonomika ir tautsaimniecības veids, kurā iesaistās cilvēki, kas ir vecāki par 65 gadiem.