Senioru apvienība nākamgad apņēmusies pastiprinātāk pievērsties brīvprātīgā darba jomai

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) nākamgad apņēmusies pastiprinātāk pievērsties brīvprātīgā darba jomai, lai veicinātu senioru iesaisti sabiedriskajās norisēs un mazinātu vientulību, informēja LSKA.

Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, dalība brīvprātīgajā darbā senioriem ļaujot ilgāk saglabāt možu garu un dzīvesprieku, attīstīt jaunas prasmes un izmantot uzkrāto dzīves un darba pieredzi.

Kalnāja skaidro, ka brīvprātīgo darbu iespējams veikt jebkurā vecumā, minot kā piemēru seniorus, kuri jau pārsnieguši 90 gadu slieksni, bet  aktīvi darbojas pašvaldības iestādēs. “Viņi ir iedvesmojošs piemērs ikvienam, jo īpaši senioriem, kuriem brīvprātīgais darbs ir iespēja iesaistīties sabiedrības norisēs un mazināt vientulības sajūtu,” uzsver Kalnāja.

Viņa informē, ka LSKA šogad visā Latvijā organizējusi pieredzes apmaiņas pasākumus ar biedriem un sadarbības partneriem, kuriem ir pieredze brīvprātīgā darba organizēšanā tieši senioru vecuma cilvēkiem, kā arī aktīvi piedalās Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes darbā.

Kalnāja akcentē, ka, lai arī brīvprātīgais darbs bieži paliek neredzams, tam ir būtiska nozīme sabiedrības saliedētības, drošības un empātijas veicināšanā.

Biedrības ieskatā senioru plašākai iekļaušanai brīvprātīgajā darbā nākotnē būtu jākļūst par vienu no šīs kustības attīstības prioritātēm, tostarp veicinot arī tādu brīvprātīgo darbu, kurā iespējams izmantot darba mūžā iegūtās profesionālās zināšanas un prasmes.

Jau rakstīts, ka Labklājības ministrijas (LM) Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome atbalstījusi priekšlikumu 2026. gadu veltīt brīvprātīgā darba atpazīstamības un sabiedrības līdzdalības veicināšanai, pasludinot to par “Brīvprātīgā darba gadu”, informēja ministrijā.

Notiek darbs arī pie jaunas valsts informācijas sistēmas brīvprātīgā darba jomā, lai uzlabotu informētību un veicinātu sabiedrības iesaisti. Tās izveidē plānots ieguldīt vairāk nekā 400 000 eiro. Iecerēts, ka jaunā brīvprātīgā darba informācijas sistēma nomainīs patlaban izmantoto risinājumu, kas integrēts bezdarbnieku un darba meklētāju informācijas sistēmā BURVIS.

Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome ir labklājības ministra izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā.

Padomes uzdevums ir noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā, koordinēt iesaistīto pušu sadarbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un tās īstenošanai.

Padomes sastāvā ir LM, Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts probācijas dienesta, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvji.

Tāpat padomē darbojas astoņi brīvprātīgā darba organizētāju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvji.

Latvijā brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt vairāk nekā 20 000 biedrību un nodibinājumu, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, politiskajām partijām un to apvienībām, kā arī vairāk nekā 200 sociālajiem uzņēmumiem. Tomēr, kā norādījusi LM, šī gada sākumā Brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmā BURVIS bija reģistrēts vien 451 brīvprātīgais un deviņi brīvprātīgā darba organizatori.