Pētījums: Vairumam iedzīvotāju saprotams latviešu valodas lietojums ir būtisks arī izklaides saturā

Vairumam Latvijas iedzīvotāju saprotams latviešu valodas lietojums ir būtisks ne tikai ziņu, kā arī kultūras un izglītojoša satura raidījumos, bet arī izklaides saturā, secināts 2025. gada nogalē “Latvijas faktu” veiktajā pētījumā “Latviešu valodas lietojums un kvalitāte elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs”.

Kā  informēja Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), pareizs un saprotams latviešu valodas lietojums ziņu raidījumos ir svarīgs 92% iedzīvotāju, bet kultūras un izglītojoša satura raidījumos – 91%. Izklaides saturā tas ir svarīgi 81% iedzīvotāju, kas, salīdzinot ar 2023. gadā veikto aptauju, ir par pieciem procentpunktiem vairāk.

Arī ziņu raidījumos un kultūras un izklaidējoša satura raidījumos, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi iedzīvotāju proporcija, kam svarīga pareiza un saprotama latviešu valoda.

Kā uzsver NEPLP locekle Ilva Milzarāja, kura pārrauga ar latviešu valodas stiprināšanu saistītos jautājumus, pētījumi apliecina, ka sabiedrība kļūst prasīgāka – valodas kvalitāte arvien mazāk tiek uztverta kā tikai ziņu un analītikas raidījumu standarts.

“Pareiza un bagāta latviešu valoda kļūst par auditorijas pamatotu prasību visā plašajā mediju satura spektrā,” viņa norāda, piebilstot, ka mediji šo prasību jūt un kvalitātes rādītāji ar katru gadu uzlabojas.

Tradicionāli visaugstāk ir novērtēta latviešu valodas kvalitāte Latvijas Sabiedriskajā medijā. Atbildot uz jautājumu, vai latviešu valodas lietojums ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos ir pareizs un saprotams, “Latvijas Radio 1” (LR1) desmit punktu skalā ieguvis 8,8 punktus, LTV1 – 8,6, LTV7 – 8,5. Vairāku citu programmu ziņu un analītisko raidījumu valodas kvalitāte arī novērtēta pozitīvi, piemēram, “TV3” – 8,4, “Radio Skonto” – 8,6, “Radio SWH” – 8,4, “ReTV” – 8,2, “TV24” – 8,2.

Līdzīga aina vērojama programmu izklaides raidījumu grupā. Arī šajā žanrā visaugstāk novērtēta Latvijas Sabiedriskā medija latviešu valodas kvalitāte. Attiecīgi LR1 piešķirti 8,8 punkti, “Latvijas Radio 2” (LR2) – 8,8, LTV1 – 8,5, LTV7 – 8,4. Tikmēr “TV3” novērtēts ar 8,3 punktiem, “Radio Skonto” ar 8,5, “Radio SWH” – 8,4, bet “ReTV” – 8,1 punktu.

Savukārt interneta vietņu valodas kvalitāte joprojām tiek vērtēta zemāk. Aptaujas dalībnieki to saista ar lielāku gramatikas un stila kļūdu skaitu, neveikliem tulkojumiem un aizguvumiem. Augstāko novērtējumu saņēmuši “LSM.lv” – 8,1, “TV3.lv”- 7,8, “ReTV.lv” – 7,7 “Delfi.lv” – 7,4.

Aptauja liecina, ka mediju radītajā saturā visbiežāk nākas saskarties ar anglismiem – bieži un ļoti bieži tos novērojuši 45% aptaujas dalībnieku. Bieža parādība ir arī liekvārdība, ko apstiprina 32% aptaujāto, tomēr tas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2022. gada pētījumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem ir samazinājusies arī saskare ar biežām kļūdām subtitros.

Rusismu īpatsvars mediju saturā, visticamāk, samazinās – bieži vai ļoti bieži ar tiem saskārušies 14% aptaujāto, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, vērtē aptaujas veicēji.

Par četriem procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka medijiem Latvijā būtu jāveido saturs krievu valodā – tā uzskata 44% aptaujāto. Savukārt 38% respondentu, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā, uzskata, ka medijiem Latvijā būtu jāveido saturs angļu valodā. Visbiežāk šādu viedokli pauž 18 līdz 24 gadus veci aptaujas dalībnieki.

Noturīgi liela interese ir par mediju saturu latgaliešu valodā. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieku jeb 71% atbalsta mediju saturu latgaliešu valodā. Tas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā.