Pētījums: Latvijā līdz 32% pieaudzis kontrabandas preču iegādi kritiski nosodošo cilvēku skaits

 Latvijā par astoņiem procentpunktiem līdz 32% pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri kritiski nosoda kontrabandas preču iegādi, liecina pētījumu centra SKDS jūlijā un augustā veiktā iedzīvotāju attieksmes pētījuma rezultāti.

Kopumā 66% iedzīvotāju norādīja, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Tomēr 27%, kas ir par trīs procentpunktiem mazāk nekā 2024.gadā, aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Kontrabandas problemātikai veltītajā forumā pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš gan trešdien akcentēja, ka cilvēki ģeopolitiskās situācijas rezultātā šajos jautājumos varētu būt palikuši mazāk patiesi un tas galvenokārt novērojams krieviski runājošo iedzīvotāju starpā.

Viņaprāt, cilvēki šobrīd vairāk atbild to, ko citi vēlas dzirdēt, lai nenonāktu nepatikšanās, un tas var ietekmēt iegūto datu patiesumu par dažiem procentpunktiem.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem pirktākā kontrabandas prece Latvijā joprojām ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi. No aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 6% respondentu norāda, ka paši ir pirkuši šos kontrabandas produktus, kā arī 8% atzīst, ka to darījuši viņu draugi vai paziņas. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu un 3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas, bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% no aptaujātajiem iedzīvotājiem un 2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas. Tikmēr 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

SKDS pētījums liecina, ka iedzīvotāju galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces joprojām ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 88% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces. Savukārt 17% no respondentiem norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, bet 13% atzīst, ka pērk tādas kontrabandas preces, kas Latvijā nav legāli nopērkamas.

Pēc aptaujas datiem 11% no iedzīvotājiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 31% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 29% pēdējā mēneša laikā ietaupījuši vairāk nekā 50 eiro.

Lielākā daļa respondentu jeb 79% atzīmē, ka gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība, nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces, kas ir par 23 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. Tomēr 15% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas cigaretes, 6% – kontrabandas alkoholu, bet 5% – kontrabandas degvielu. Tāpat 4% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem zina, kur var iegādāties kontrabandas elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus.

Uz jautājumu par iespējamo patērētāju rīcību, reaģējot uz karsējamās tabakas ar mentola piedevu aizliegumu, 43% respondentu atzina, ka visticamāk patērētāji šo produktu turpinās pirkt kaimiņvalstīs vai no kontrabandistiem, 22% uzskata, ka lietotāji atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas vai izvēlēsies citus produktus, bet tikai 3% aptaujāto domā, ka lietotāji atmetīs šo produktu lietošanu.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji skeptiski vērtē iespēju, ka valsts aizsardzības un citi papildu tēriņi tiek finansēti, paaugstinot akcizēto preču, tostarp degvielas, alkohola, tabakas, nikotīna izstrādājumu un kafijas, akcīzes nodokli, kā rezultātā paaugstināsies šo produktu cena. Šādu rīcību negatīvi vērtē 67% respondentu, tostarp 40% ļoti negatīvi un 27% drīzāk negatīvi, bet šādu pieeju atbalsta kopumā 24% aptaujāto.

Vēl skeptiskāki iedzīvotāji ir attiecībā uz plānotajām izmaiņām Eiropas Savienības (ES) Tabakas izstrādājumu direktīvā, kas paredz daļu ES dalībvalstu ieņēmumu no akcīzes nodokļa ieskaitīt Eiropas Komisijas budžetā kopējo aktuālo tēriņu finansēšanai. Šādai idejai nepiekrīt 75% respondentu, tostarp 54% šādam lēmumam kategoriski nepiekrīt, bet 21% – drīzāk nepiekrīt, bet šādu priekšlikumu atbalstītu tikai 12% Latvijas iedzīvotāju.

Kā norāda kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, kontrabandu būtiski ietekmē iedzīvotāju labklājība, kas savukārt ir cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko attīstību. Ja iedzīvotāji ir labāk materiāli nodrošināti, vēlme iegādāties kontrabandas preces ievērojami mazinās un parādās tendence vairāk domāt par kopējo labumu un valsts izaugsmi, nevis tikai koncentrēties uz savu personīgo labumu.

Vienlaikus SKDS secina, ka iedzīvotāji ir gatavi atgriezties pie kontrabandas preču iegādes gadījumā, ja to sāks ietekmēt ekonomiskie faktori, produktu cenu pieaugums vai ja noteiktas preces nebūs pieejamas legālā tirdzniecībā dažādu jaunu ierobežojumu dēļ.

Līdz ar to ekspertu ieskatā nodokļu un akcizēto preču tirdzniecības ierobežojumu jomā ir nepieciešama stratēģiska un ilgtspējīga valsts rīcība un pragmatiski lēmumi, veidojot pārdomātu, uz analīzi balstītu nodokļu politiku, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, piešķirot papildu resursus tiesībsargājošām iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu un virzību uz labklājību.

“SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors un profesors Arnis Sauka norāda, ka kontrabanda un nelegālā tirdzniecība šodienas ģeopolitiskajos apstākļos nav skatāma tikai kā fiskāls zaudējums valsts budžetam un legālajam biznesam, bet kā drauds valsts nacionālajai drošībai.

Viņš norāda, ka Latvijā joprojām nelegālās cigaretes lielos apjomos ieplūst no Baltkrievijas, kas savukārt rada riskus Latvijas nacionālajai drošībai.

“Ja valstī var ievest divus miljonus kontrabandas cigarešu vienā reizē, vai tādā pat veidā te nevar ieplūst arī, piemēram, ieroči? Tāpēc cīņa ar kontrabandu jāuztver kā stratēģisks drošības jautājums, kas prasa gan sabiedrības iesaisti un attieksmes maiņu, gan arī valsts institūciju konsekventu un koordinētu rīcību,” uzsver Sauka.

Pētījums veikts, aptaujājot 1004 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.