Notāru kandidātiem būs jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei jurista amatā

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Notariāta likumā, kas paredz vairākus precizējumus, tai skaitā, ka par zvērinātu notāru persona varēs kļūt, ja tai ir vismaz piecu gadu darba pieredze jurista amatā.

Patlaban par zvērinātiem notāriem var būt personas, kurām ir divu gadu darba pieredze zvērināta notāra palīga amatā, trīs gadu pieredze tiesneša amatā, piecu gadu pieredze zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei, un septiņu gadu pieredze citā juridiskās specialitātes amatā.

Tāpat likuma izmaiņas novērsīšot to, ka katrā eksāmenu komisijas sastāvā, kas pārbauda zvērināta notāra amata pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, ir pienākums iekļaut divus vai vairākus pārstāvjus no katras institūcijas – TM, tiesām un augstskolām. Grozījumi dos tiesības atbilstoši katra gadījuma apstākļiem komisijā nepieciešamības gadījumā iekļaut vairākus pārstāvjus no institūcijām. Savukārt tieslietu ministra pilnvarotās personas dalība notāra palīga eksāmenā vairs nebūs nepieciešama.

Likumprojekts paredz arī atteikšanos no aizlieguma apdrošināšanas līgumā pielīgt paša zvērināta notāra risku.

Pašrisks ir apdrošināšanas polisē norādīta zaudējumu daļa, kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinājuma ņēmējs. Aizlieguma atcelšana samazinās apdrošināšanas prēmijas apmēru un nekādā veidā neapdraudēs zvērināta notāra maksātspēju, uzsver TM.

Kā TM norāda likuma anotācijā, sarunās ar apdrošināšanas speciālistiem noskaidrots, ka patlaban zvērināta notāra paša risks varētu būt ne vairāk kā 200 eiro par gadījumu un 5000 eiro par apdrošināšanas periodu.

Tāpat paredzēts samazināt administratīvo slogu, atsakoties no Zvērinātu notāru padomes kompetences, kas ir zaudējusi aktualitāti, jo ir izveidots aktu un apliecinājumu reģistrs, kurā glabājas visu notariālo darbību saraksts grāmatām un to noformēšana atbilstoši lietvedības un arhīva prasībām. Šāda kontrole saglabājas, nododot grāmatas Latvijas Valsts nacionālajam arhīvam.

Anotācijā skaidrots, ka Zvērinātu notāru padomes kontrole pār grāmatu pareizu noformēšanu vairs nav nepieciešama, jo ieguldījums ir nesamērīgi lielāks nekā ieguvums.

Ņemot vērā jaunieviesto reģistru, notāru padomei vairs nebūs nepiciešamības reizi gadā iesniegt tieslietu ministrei informāciju par praktizējošo notāru reģistru, notariālo aktu grāmatu un glabājamu grāmatu atbilstību noteiktajām prasībām.

Turpmāk, ja zvērināts notārs nepazīs personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidros šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības. Ja persona nevarēs šādu dokumentu uzrādīt, notārs pārbaudīs personas datus biometrijas datu apstrādes sistēmā, salīdzinot pirkstu nospiedumus, bet, ja dati sistēmā nebūs pieejami, notārs noskaidros identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem, šādā gadījumā personas identitāti papildus apliecinās divi liecinieki.

Grozījumi arī paredz atteikties no videokonferences vizīšu ieraksta veikšanas un saglabāšanas, lai nodrošinātu pierādījumus iespējamām tiesvedībām, jo kopš šī pakalpojuma ieviešanas nav konstatēti strīdi, viltojumi vai sūdzības, kas pamatotu šādu ierakstu nepieciešamību.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka notāra palīgs, kuru atceļ no amata, tiklīdz viņam nav spēkā esoša darba līguma ar zvērinātu notāru, varēs atjaunot savu statusu septiņu mēnešu laikā. Šie notāru palīgi būs atbrīvoti no palīga eksāmena kārtošanas. Ja palīgs šo septiņu mēnešu laikā nenoslēgs līgumu ar citu notāru, viņš būs atbrīvots no palīga amata.

Tieslietu ministram būs arī iespēja atstādināt palīgu no amata, ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Turpmāk paredzēts, ka notāri, lūdzot tieslietu ministram atļauju, spēs savienot savu amatu ar cita amata pienākumiem, ja viņi ir atstādināti no notāra amata kā aizdomās turētie vai apsūdzēti krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Tāpat likuma izmaiņas noteiks, ka visas sūdzības par notāru palīgiem paziņos Zvērinātu notāru padomei, jo patlaban tās paziņo tikai par notāriem.

Gadījumos, kad mantojuma lietā nav kreditoru pretenziju un manta atzīta par bezmantinieka mantu, grozījumi paredz notāra izdevumus par lietas kārtošanu un akta sagatavošanu segt institūcijai, kas šo mantu pārņēmusi.

Grozījumi turpmāk paredz atteikties no pienākuma notāriem nosūtīt informāciju par pārrobežu laulības šķiršanu Ārlietu ministrijai, jo tai nav pamata šo personu datus nodot citām iestādēm, un personas pašas var iesniegt nepieciešamos dokumentus ārvalstu institūcijās.

Tāpat būs iespēja iesniegt laulības apliecības oriģinālu vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu vai izrakstu, vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistra, ja dati nebūs pieejami Fizisko personu reģistrā.

Likuma grozījumos noteikts, ka turpmāk paredzēts atļaut notāram izsniegt mantojuma lietas ziņas tiesu izpildītājiem un bāriņtiesām bez papildu atļaujas, ja tas nepieciešams viņu funkciju veikšanai.