Latgales tūrisma pakalpojumu sniedzēji norāda uz kritisku situāciju nozarē saistībā ar dronu ielidošanu un biežiem šūnapraides paziņojumiem

Latgales tūrisma asociācija (LTA) atklātā vēstulē vērsusies pie augstākajām valsts amatpersonām, ministrijām un Saeimas, norādot uz kritisku situāciju nozarē saistībā ar dronu ielidošanu un biežiem šūnapraides paziņojumiem.

LTA raksta, ka vēršas Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēju, pašvaldību vārdā “saistībā ar kritisku un strauji saasinājušos situāciju, kas šobrīd tieši apdraud Latgales ekonomisko stabilitāti, uzņēmējdarbības vidi un Latgales reģiona turpmāku attīstību”.

Tūrisma pakalpojumu sniedzēji norāda, ka pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā – atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija – ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei.

“Šīs sekas jau ir katastrofālas, jo ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atsaka rezervācijas, jau šobrīd atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60%,” raksta LTA.

Tāpat tiekot atcelti korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas. LTA apgalvo, ka atsevišķas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu saviem skolēniem apmeklēt Latgali.

Organizācija arī ir secinājusi, ka Latvijas iedzīvotāji izvēlas neapmeklēt Latgali drošības baiļu dēļ, kā rezultātā viesnīcas, viesu mājas, kempingi, restorāni un tūrisma objekti piedzīvo dramatisku rezervāciju kritumu tieši pirms vasaras sezonas. Rezervāciju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, esot samazinājies par 40%.

LTA vērtējumā šie faktori rada priekšnoteikumus Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu bankrotam vai darbības apturēšanai un darbinieku atlaišanai.

“Latgales tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada maija dati rāda krasu un satraucošu tūristu skaita samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” pauž organizācijā.

Vienlaikus LTA norāda, ka viesnīcu, viesu māju un tūrisma objektu dīkstāve Latgalē nav tikai viena reģiona lokāla problēma. “Tā ir ķēdes reakcija, kas tieši ietekmē vietējos mājražotājus, zemnieku saimniecības, sabiedrisko ēdināšanu, transporta pakalpojumu sniedzējus un reģiona nodarbinātību kopumā,” uzskata organizācijā.

LTA biedri ir pārliecināti, ka ekonomiskās stabilitātes uzturēšana Latgales pierobežā ir nacionālās drošības jautājums, jo “tukša un ekonomiski novājināta pierobeža ir valsts mēroga risks”. Tāpēc vietējo uzņēmēju noturēšana reģionā ir Latvijas stratēģiskā interese.

“Tā kā šī ir nepārvaramas varas un valsts ārējās drošības konteksta radīta krīze, tās sekas uzņēmēji nevar novērst pašu spēkiem. Tāpēc pieprasām atbildīgajām ministrijām steidzami ieviest īpašus valsts atbalsta instrumentus, kas nodrošinātu Latgales tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu saglabāšanu reģionā,” mudina LTA.

Viņuprāt, situāciju varētu uzlabot, atceļot darba spēka nodokļus līdz 2026. gada beigām. Tāpat nepieciešams stimulēt pieprasījumu un prasīt valdību pieņemt lēmumu, lai valsts iestāžu, ministriju, valsts kapitālsabiedrību un citu reģionu pašvaldību ikgadējie semināri, stratēģiskās plānošanas sesijas un nometnes prioritāri vai pat obligāti noteiktā kvotā tiktu rīkotas Latgales reģionā, valstij tādējādi subsidējot vietējo biznesu caur pakalpojumu pirkšanu.

Vietējie uzņēmēji prasa arī mērķdotācijas apgrozāmajiem līdzekļiem, līdzīgi kā Covid-19 laikā vai energoresursu krīzē izveidojot kompensācijas mehānismu tiem Latgales reģiona uzņēmumiem, kuru apgrozījums drošības situācijas dēļ krities.

Tāpat esot nepieciešama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) koordinēta, LIAA un valsts finansēta iekšējā un ārējā tirgus kampaņa, kas kliedē mītus un apliecina, ka Latgale ir drošs un viesmīlīgs galamērķis.

Palīdzēt tūrisma pakalpojumu sniedzējiem varētu arī atkāpšanās no rezultatīvo rādītāju sasniegšanas projektos. LTA aicina valstiski noteikt 2026. gadā plānotos projektu rezultatīvo rādītāju atvieglojumus Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares sāktajos un uzraudzībā esošajos projektos, nepiemērojot soda sankcijas.

“Latgale šobrīd nedrīkst kļūt par psiholoģiskā kara un ģeopolitiskās spriedzes ekonomisko upuri. Mēs aicinām Latvijas valdību un valsts augstākās amatpersonas rīkoties savlaicīgi, lai nepieļautu uzņēmumu bankrotus, darbavietu zaudēšanu un ekonomisko aktivitāšu sabrukumu Latvijas pierobežā,” pauž LTA.

Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.

Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības krišanas. Patlaban notiek sarunas par jaunas valdības izveidi. Kamēr tā nav apstiprināta, darbu turpina Siliņas vadītais Ministru kabinets.