Elektroenerģijas vidējā tirgus cena februārī Latvijā pieauga par 1%

Biržas “Nord Pool” elektroenerģijas vidējā cena Latvijā februārī, salīdzinājumā ar janvāri, palielinājās par 1% un bija 155,39 eiro par megavatstundu (MWh), AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma tirdzniecības analītiķe Paula Kate Čākure.

Lietuvā februārī elektroenerģijas cena pakāpās par 2% un sasniedza 155,43 eiro par MWh, bet Igaunijā vidējā cena praktiski nemainījās, salīdzinājumā ar janvāri, un bija 154,6 eiro par MWh.

Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenu svārstības bija no 11,05 eiro līdz 614,46 eiro par MWh.

Tikmēr “Nord Pool” sistēmas cena februārī pieauga par 1%, salīdzinot ar janvāri, un bija 104,38 eiro par MWh.

Februārī Baltijas elektroenerģijas tirgū cenas saglabājās iepriekšējā mēneša augstajā līmenī. Aukstie laika apstākļi uzturēja paaugstinātu elektroenerģijas patēriņu un vienlaikus veicināja cenu kāpumu Ziemeļvalstīs, kas ietekmēja elektroenerģijas importa samazinājumu. Turklāt mērenais saules elektrostaciju ģenerācijas pieaugums nespēja kompensēt zemāku vēja staciju izstrādi, min Čākure.

Viņa arī informē, ka elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm turpināja samazināties un bija par 12% zemāks nekā janvārī. Importa kritumu noteica mazākas pārrobežu plūsmas no Ziemeļvalstīm, jo elektroenerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju caur “EstLink-1” un “EstLink-2” starpsavienojumiem samazinājās par 18% salīdzinājumā ar janvāri, bet imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu pa “NordBalt” savienojumu saruka par 13%.

Samazinājumu veicināja enerģijas bilance, kas ietekmēja augstāku cenu līmeni reģionā – Somijā vidējā elektroenerģijas cena februārī pieauga par 17% un sasniedza 137,16 eiro par MWh, bet Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā tā bija 106,59 eiro par MWh. Elektroenerģijas imports no Polijas uz Lietuvu, izmantojot “LitPol” savienojumu, pieauga par 63%, bet nespēja kompensēt piegāžu samazinājumu no Ziemeļvalstīm.

Februārī vēja elektrostaciju izstrāde, salīdzinot ar janvāri, samazinājās gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijas valstīs, attiecīgi par 19% un 15%. Vienlaikus saules elektrostaciju ģenerācija pakāpeniski sāka atjaunoties – Ziemeļvalstīs tā pieauga 2,3 reizes, sasniedzot 160 gigavatstundas (GWh), bet Baltijas valstīs tā palielinājās 2,8 reizes, sasniedzot 80 GWh.

Atomelektrostaciju pieejamība saruka līdz 94%, radot elektroenerģijas izstrādes samazinājumu Zviedrijā par 11% un Somijā par 9%.

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 10%, salīdzinājumā ar janvāri, kad tika sasniegti rekordaugsti rādītāji, un februārī veidoja 2821 GWh, turklāt salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn patēriņš bija par 20% lielāks. Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 690 GWh, kas ir par 8% mazāk nekā janvārī, bet par 17% vairāk nekā 2025. gada februārī. Lietuvā patēriņš veidoja 1276 GWh, kas ir par 10% mazāk nekā janvārī, bet par 23% vairāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas patēriņš saruka par 11% salīdzinājumā ar janvāri un bija 855 GWh, kas gan ir 18% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri.

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 8% un bija 2014 GWh, bet, salīdzinājumā ar 2025. gada februāri tika saražots par 10% vairāk. Latvijā saražoja 686 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8% mazāk nekā janvārī, Lietuvā ģenerācija samazinājās par 13% un bija 831 GWh, bet Igaunijā ražošanas apmēri samazinājās par 2% un bija 496 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība februārī bija 71%. Latvijā šis īpatsvars bija 99%, Lietuvā – 65%, bet Igaunijā – 58%.

Februāra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā samazinājās no 320 kubikmetriem sekundē līdz 280 kubikmetriem sekundē, savukārt mēneša nogalē tā atkal pieauga līdz 329 kubikmetriem sekundē, tādējādi vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 303 kubikmetrus sekundē, kas ir par 11% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 38% zem daudzgadu vidējā līmeņa normas – 491 kubikmetrs sekundē. No janvāra līdz februārim turpinājās ilgstošs sala periods, kas ietekmēja ziemas mazūdens periodu.

Ražošana februārī “Latvenergo” stacijās mēreni samazinājās salīdzinājumā ar janvāri, un kopā tika saražotas 616 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās (HES) ietekmēja zemā ūdens pietece Daugavā, kā rezultātā izstrāde bija par 21% mazāka nekā janvārī, kopējam apjomam veidojot 125 GWh. Elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās samazinājās par 6% un bija 492 GWh.

Februārī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (“Nordic Futures”) cena samazinājās par 3% un bija 82,5 eiro par MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena saglabājās praktiski nemainīga un bija 42,9 eiro par MWh. Cenu līmeni uzturēja aukstie laika apstākļi, ar tiem saistītais augstais elektroenerģijas pieprasījums, kā arī ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, kur hidrobilances rādītājs bija 25,3 teravatstundas (TWh) zem normas, kas nākotnē var būtiski ierobežot HES ģenerāciju.