


Eksperts: Valsts valodas jautājumus nāksies risināt ar lielāku piepūli



Valsts valodas jautājumus nāksies risināt ar lielāku piepūli, kā arī jārēķinās, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ideja primāri no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt preses pieejamību valsts valodā, visticamāk, radīs pretdarbību gan iekšējos, gan starptautiskajos notikumos.
Viņš uzskata, ka lēmumu par laikrakstu izdošanu tikai valsts valodā vajadzēja pieņemt jau 1990.gadu sākumā pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Tas ir pamatīgi novēlots process, jo tagad cilvēki oponē ar to, ka viņi ir veci, viņiem nav bijis laika apgūt latviešu valodu. Tolaik šiem cilvēkiem bija 30-40 gadu. Lēmumi ir nokavēti, pauž Daukšts.
Viņš norāda, ka patlaban valodas jautājums ir kļuvis par vienu no starptautiskās diplomātijas jājamzirdziņiem. Piemēram, Krievija to kā vienu no pārmetumiem vienmēr izvirza vairākām valstīm – Kazahstānai, Azerbaidžānai, Ukrainai, arī Baltijas valstīm. Tiek aizskartas dabiskās tiesības lietot savu valodu ārvalstu teritorijā. Krievijā tas skan sekojoši: “Tās ir bijušās mūsu teritorijas.” Krievi piešķir valodai ģeopolitisko struktūru. Valoda pati par sevi nav ģeopolitikas instruments, bet viņi mēģina pārvērst valodu kā ģeopolitiski stratēģisko, telpisko instrumentu, un tas patlaban ir ļoti bīstami, uzsver Daukšts.
Viņaprāt, saprotama ir Ministru prezidentes vēlme un loģika izvērtēt piegādes tikai valsts valodā drukātajiem preses izdevumiem. Steidzamība ar kādu to plānots risināt, visticamāk radīs pretdarbību gan iekšējos, gan starptautiskajos notikumos, pieļauj politologs. Daukšts prognozē, ka valodas jautājums nonāks ANO, jo tā jau ir izteikusies diezgan nepopulāri attiecībā pret Latviju.
Eksperts domā, ka valsts valodas jautājums ir nevis sasteigts, bet gan to nāksies risināt ar lielāku piepūli.
Komentējot tikai valsts valodā drukāto izdevumu piegādi austrumu pierobežas iedzīvotājiem, politologs atzīst, ka Latgales iedzīvotāji, kuri ir pieraduši dzīvot daudzvalodu telpā, ļoti uzmanīgi uztver šādus valdības priekšlikumus. “Ar prātu viņš tos pieņem, bet dvēselē nav ar tiem mierā. Viņš grib būt daudzkonfesionāls un ir daudzu valodu piekritējs. Pierobežas rajonos tas būs sāpīgs process un saasinās savstarpējās attiecības,” prognozē politologs.
No sarunām ar cilvēkiem viņš secinājis, ka ļoti daudzi dzīvo nostaļģijā par padomju laiku. Šī nostaļģija ir ar merkantilu ievirzi, ka tolaik varēja iegādāties lētu dīzeļdegvielu, bet tagad tā ir dārga. Cilvēki nevērtē makroekonomisko situāciju, bet gan balstās savā personīgajā pieredzē.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Siliņa sagaida no Satiksmes ministrijas risinājumu, kas paredz preses izplatīšanu atbalstīt prioritāri tikai valsts valodā.
Savukārt satiksmes ministrs Atis Švinka (P) uzskata, ka demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un atšķirīgus uzskatus. Mediju daudzveidība sekmē ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, nodrošina daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā.
Rakstīt komentāru