Brīvo darbavietu skaits trešajā ceturksnī Latvijā samazinājies par 16,1%
Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija vidēji 19 200 brīvu darbavietu, kas ir par 3700 jeb 16,1% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp sabiedriskajā sektorā bija 8400 brīvu darbavietu, kas ir par 2300 jeb 21,9% mazāk nekā 2024. gada trešajā ceturksnī, bet privātajā sektorā – 10 800 brīvu darbavietu, kas ir par 1400 jeb 11,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8%, bet privātajā – 1,8%.
2025. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 888 500 aizņemto darbavietu, kas salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni ir pieaugums par 2700 jeb 0,3%. Tostarp sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits gada laikā pieaudzis par 2600 jeb 0,9%, savukārt privātajā sektorā – par 100 jeb 0,01%.
Lielākais brīvu darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 3,8%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,2%.
No nozarēm lielākais brīvu darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 2,9%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – 2,8% un transporta un uzglabāšanas nozarē – 2,5%.
Starp reģioniem šogad trešajā ceturksnī lielākais brīvu darbavietu īpatsvars bija Rīgā – 2,8% jeb 13 600, bet mazākais brīvu darbavietu īpatsvars bija Latgalē – 1,1% jeb 700.
Zemgalē brīvas bija 1,4% jeb 900 darbvietu, savukārt Vidzemē un Kurzemē brīvo darbavietu īpatsvars bija vienāds, veidojot attiecīgi 1,2% jeb 1000.
Rakstīt komentāru