Aizsardzības ministrs: Latvijas drošība jāstiprina ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem

Latvijai jāstiprina drošība, balstoties cilvēkcentrētā pieejā, ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem, modernās tehnoloģijās un Eiropas sadarbības padziļināšanā, sestdien partijas “Progresīvie” kongresā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ministrs uzskata, ka “Progresīvie” ir pierādījuši spēju rīkoties ar skaidru vīziju, drosmi un konsekvenci arī sarežģītos apstākļos, tostarp darbojoties mazākuma valdībā.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka aizsardzības politikas mērķis nav tikai praktisku militāru pasākumu īstenošana, bet arī drošības sajūtas radīšana sabiedrībā, jo tā ir pamats ekonomiskajai attīstībai un izglītotas valsts veidošanai. Viņš akcentēja, ka drošības stiprināšana prasa nepārtrauktu pārmaiņu vadību un sadarbību ar citām nozarēm.

Sprūds norādīja, ka Latvija ir sasniegusi aizsardzības finansējumu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus veicot bruņoto spēku un aizsardzības sistēmas transformāciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai, militārajai mobilitātei un citu kritisko spēju attīstībai.

Viņš uzsvēra sabiedroto izšķirošo nozīmi Latvijas drošībā, norādot, ka Latvija ir nostiprinājusi savu reputāciju kā uzticams partneris NATO un citos starptautiskajos formātos. Aizsardzības jomā cieša sadarbība ar sabiedrotajiem ir būtiska gan militāro spēju attīstīšanā, gan tehnoloģiju jomā, norādīja politiķis.

Ministrs pievērsa uzmanību arī jaunāko tehnoloģiju lomai, uzsverot, ka Latvijas militārās inovācijas, tostarp bezpilota sistēmas, tiek attīstītas sadarbībā ar sabiedrotajiem un balstītas vietējā zinātnē un rūpniecībā. Vienlaikus viņš brīdināja par pašapmierinātības riskiem, norādot, ka drošības stiprināšanā tam nav vietas.

Sprūds uzsvēra, ka cilvēks ir un paliks aizsardzības politikas centrā. Viņš atgādināja par valsts aizsardzības mācības ieviešanu un jaunā Valsts aizsardzības dienesta attīstību, kurā šogad pieteikušies vairāk nekā 2000 brīvprātīgo. Tāpat paredzēta plašāka sabiedrības iesaiste drošības stiprināšanā, sadarbojoties ar pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, Zemessardzi un augstskolām.

Noslēgumā aizsardzības ministrs uzsvēra “Progresīvo” eiropeisko identitāti un nepieciešamību stiprināt sadarbību Eiropā līdzās NATO, īpaši akcentējot Baltijas, Ziemeļeiropas un reģionālās sadarbības nozīmi. Partijas darbību aizsardzības jomā viņš raksturoja kā balstītu attīstībā, atbildībā un atklātībā.

Jau ziņots, ka partija “Progresīvie”, gatavojoties rudenī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, par savu premjera amata kandidātu izraudzījusies Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu.

Šuvajevs ir partijas līdzpriekšsēdētājs kopš 2024. gada novembra. 2023. gada septembrī, “Progresīvajiem” nonākot Evikas Siliņas (JV) valdībā, Šuvajevs tika ievēlēts par “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītāju. Tāpat Šuvajevs kopš 2023. gada septembra ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Iepriekš savus premjera amata kandidātus jau izziņojušas vairākas citas partijas.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) šim amatam virza LZS priekšsēdētāju, ekonomikas ministru Viktoru Valaini, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības premjera amata kandidāte būs Ilze Indriksone, bet opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” ziņojusi, ka tās premjera amata kandidāts būs Ainārs Šlesers.