Audzētāji: Šā gada nelabvēlīgie laikapstākļi būtiski negatīvi ietekmējuši arbūzu ražu

 Šā gada nelabvēlīgie laikapstākļi būtiski negatīvi ietekmējuši arbūzu ražu.

Dobeles novada bioloģiskās saimniecības SIA “Daudziņi” īpašnieks Kaspars Otikovs atklāja, ka arbūzu raža šogad ir būtiski aizkavējusies un joprojām nav nogatavojusies, kamēr citus gadus to varēja novākt jau pēc Jāņiem.

Viņš skaidroja, ka arbūzus šogad negatīvi ietekmēja gan pavasara salnas, gan vasaras lietavas, kā arī miltrasa, piebilstot, ka arbūzu raža šogad būs būtiski mazāka un nav prognozējams, vai tā būs vispār.

Tāpat Otikovs minēja, ka šogad laikapstākļu ietekmē, visticamāk, nebūs arī meloņu ražas.

Arbūzu audzētāja no Gulbenes Tatjana Ābeltiņa  minēja, ka šogad arbūzus audzēja tikai pašu vajadzībām, bet situācija bija ļoti slikta, un Jāņu perioda lietavās visa raža ir aizgājusi bojā.

Tāpat arbūzu audzētāja no Talsiem Valentīna Kuzņecova skaidroja, ka arbūzus šogad negatīvi ietekmēja gan pavasara salnas, gan ilgstošais lietavu periods, kā rezultātā ražas šogad nebūs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platību 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisko lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.

Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus šobrīd vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.

Savukārt līdz 2025.gada 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro. Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.