Pētījums: Muzejpedagoģiskais darbs muzejos nereti balstās uz individuālu entuziasmu

Muzejpedagoģiskais darbs muzejos nereti balstās uz individuālu entuziasmu un vairāku darba pienākumu un amatu apvienošanu, secināts Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieku projektā “Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte”.

Kā  informēja LKA pārstāve, pētījums iezīmē tendenci, ka Latvijas muzejos aizvadīto gadu laikā būtiski pieaugusi muzejpedagoģijas nozīme, tomēr joma joprojām attīstās nevienmērīgi un fragmentāri.

2025. gadā veiktais pētījums balstīts kvantitatīvā aptaujā, kurā piedalījās 118 Latvijas akreditēto muzeju un to struktūrvienību pārstāvji, aptverot vairāk nekā divas trešdaļas no visiem akreditētajiem muzejiem Latvijā.

Kartējums sniedz ieskatu gan muzeju vadības skatījumā uz muzejpedagoģiju, gan muzejpedagogu profesionālajā profilā – izglītībā, pieredzē, slodzēs un darba organizācijā.

Viena no pētījuma autorēm, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Baiba Tjarve, atsaucoties uz pētījumu, uzsver, ka muzejpedagoģija Latvijā ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajām muzeju darbības jomām, tā vairs nav margināla muzeju funkcija – tā ir būtiska muzeju ikdienas darba un sabiedrības iesaistes daļa. Pēc viņas paustā, jomā nav vienota profesionālā ietvara, dažādos muzejos ir ļoti atšķirīgi resursi un iespējas.

Pētījuma dati liecina, ka muzeju profesionāļu uztverē muzejpedagoģija visbiežāk saistās ar izglītojošām nodarbībām bērniem un jauniešiem, īpaši skolēnu auditorijai. Tas atklāj risku, ka muzejpedagoģija tiek sašaurināta līdz skolas mācību atbalsta funkcijai, nevis uztverta kā plašāks sabiedrības līdzdalības un mūžizglītības instruments.

Periodā no 2021. līdz 2024. gadam muzejpedagoģija piedzīvojusi strauju attīstību. Muzeju vadītāji kā būtiskākās tendences min dalību kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”, muzejpedagoģisko programmu piedāvājuma paplašināšanos un digitalizācijas paātrināšanos, īpaši pandēmijas ietekmē. Daudzos muzejos šajā laikā radītas jaunas interaktīvas un digitālas programmas, paplašināts auditoriju loks un stiprināta sadarbība ar izglītības nozari.

Pētījums ataino, ka lielākajā daļā muzeju muzejpedagoģisko darbu veic viens vai divi speciālisti, bieži vien nepilnā slodzē vai paralēli citiem amata pienākumiem. Tikai nepilnai pusei no personām, kuru galvenais darbs saistīts ar muzejpedagoģiju, amata nosaukumā ir “muzejpedagogs”, kas norāda uz sadrumstalotu profesionālo identitāti nozarē. Vienlaikus vērojamas būtiskas atšķirības starp muzeju veidiem un reģioniem – gan resursu pieejamības, gan profesionālās pilnveides iespēju ziņā.

Muzeju vadītāji kā galvenos muzejpedagoģijas pilnveides priekšnoteikumus izceļ trīs savstarpēji saistītas jomas – piemērotu telpu un infrastruktūras trūkumu, nepietiekamu finansējumu, tostarp atalgojumu, kā arī nepieciešamību pēc mērķtiecīgas profesionālās pilnveides. Īpaši uzsvērta vajadzība pēc praktiski orientētām mācībām, digitālo prasmju attīstīšanas un zināšanām darbā ar dažādām auditorijām.