Pēc priekšlaicīgi pabeigtā skolēnu tautas deju lielkoncerta nākotnē rosina atcelt koncertus negaisa prognožu gadījumā

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji rosina nākotnē ieviest protokolu, kas paredz koncertu atcelšanu negaisa prognožu gadījumā, lai nodrošinātu dalībnieku un skatītāju drošību,  pavēstīja svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Jau ziņots, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerts “Es atvēru Laimas dārzu” 11. jūlijā Daugavas stadionā sākās plkst. 18, taču jau īsi pēc plkst. 19 pārtrūka elektrība un pazuda muzikālais pavadījums. Skaņas apraide pazuda neilgi pēc spēcīga zibens spēriena, turklāt vēl pirms koncerta sākuma un tā laikā bija manāmi zibens uzplaiksnījumi.

Nākamajā dienā rīkotāji informēja, ka stadionā pārstāja strādāt apskaņošanas sistēma, taču elektrības padeve objektā nebija pārtraukta. Koncerts tika pārtraukts, jo nebija iespējams prognozēt, cik ilgā laikā tiks atjaunots pavadījums. Tehniskās producēšanas komandai tika uzdots “izsvērti un detalizēti” skaidrot iemeslus, kādēļ sistēma izgāja no ierindas.

Tapis zināms, ka bojājumi sistēmā netika konstatēti, taču papildus tehniskais aprīkojums, piemēram, ģenerators, šajā situācijā nebūtu palīdzējis. Kā norādīja Vasiļjeva, iestājās “savā ziņā force majore” situācija, tāpēc nākamajos svētkos rīkotāji rekomendē izveidot protokolu, kas paredz pasākuma atcelšanu negaisa prognožu gadījumā, lai neriskētu ar dalībnieku un skatītāju drošību.

Līdztekus viņa uzsvēra, ka negaisa risks bija minēts arī šovasar aizvadīto svētku rīcības plānā. Vasiļjeva atkārtoja, ka operatīvās vadības grupa lietainajā pasākuma dienā bija nemitīgā saziņā ar meteorologiem, un vēl īsi pirms tā sākuma nebija prognožu par negaisa tuvināšanos norises vietai.

Aptuveni 1000 deju lielkoncerta skatītāju vērsušies ar pieteikumiem biļešu naudas atgriešanai. Šonedēļ atmaksu – “zināmu daļu” no biļešu cenas – saņems tie, kuru pieprasījumi jau apstiprināti. Lai kompensācijas tiktu nodrošinātas atbilstoši likumam, rīkotāji konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

Sociālajos medijos svētku nedēļā parādījās ziņojumi par Daugavas stadiona seguma problēmām – tas vietām sadalījās, veidojot bīstamus pacēlumus zem dejotāju kājām. Priekšlaicīgi pārtrauktā deju lielkoncertā skatītāji novēroja lielāku skaitu dejotāju, kuri seguma dēļ krita un kuriem bija nepieciešama mediķu palīdzība.

Svētku rīkotāji aicinās pārdomāt nākotnē, kuros diennakts laikos rīkot mēģinājumus un koncertus, kā arī noteikt, ka dalībniekiem lietus gadījumā jāvelk neslīdoši apavi.

“Lietus laikā koncertus neatceļ, tradīcija ir pieradusi pie tā, bet protokolā jābūt dzelžaini noteiktam, ka dalībnieki nāk ikdienas mēģinājuma apavos, kas neslīd uz šī laukuma,” norādīja Vasiļjeva.

Segums kultūras un citiem pasākumiem Daugavas stadionā tika iegādāts 2014. gadā par aptuveni 600 000 eiro. Tas tiek uzklāts vidēji vienu līdz divas reizes gadā, lai nodrošinātu zālāja aizsardzību lielos pasākumos. Zālājs pirms tam tiek īpaši sagatavots, lai varētu izturēt lielo slodzi un maksimāli ātri atgūtu formu.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.

Šovasar aizvadītie svētki, kas to tradicionālajā formā notika pēc desmit gadu ilga pārtraukuma, pulcēja 38 000 dalībnieku.