Parīzē sākušās otrās Baltijas filmu dienas

 Francijas galvaspilsētā Parīzē sākušās otrās Baltijas filmu dienas “CinéBaltique”, kuru laikā demonstrēs jaunākās filmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,  informēja Nacionālajā kino centrā (NKC).

Programmu veido 25 filmas deviņos seansos, tostarp sešas pilnmetrāžas filmas. Latviju pilnmetrāžas filmu programmā pārstāv Alises Zariņas spēlfilma “Nospiedumi” un Ginta Zilbaloža animācijas filma “Projām”. Īsfilmu programmās skatītājiem piedāvās arī piecas Latvijas īsfilmas.

Pēc seansiem paredzētas filmu autoru tikšanās ar skatītājiem. Festivāls Parīzē norisinās līdz 8. februārim, un to rīko Baltijas valstu nacionālās kino institūcijas sadarbībā ar vēstniecībām Francijā.

Paralēli festivālam Parīzē notiek arī Baltijas-Francijas kopražojumu darbnīca, kurā piedalās kino profesionāļi no visām trim Baltijas valstīm. Divu dienu pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp Baltijas un Francijas kino profesionāļiem un radīt priekšnoteikumus jauniem starptautiskiem kopražojumiem.

Darbnīcā piedalās filmu studiju pārstāvji, producenti un režisori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuriem ir iespēja iepazīstināt ar saviem topošajiem projektiem un veidot profesionālus kontaktus ar Francijas kinoindustrijas pārstāvjiem. Pasākuma programmā iekļautas arī prezentācijas par Baltijas valstu filmu nozari un pieredzes stāsti par jau īstenotiem Baltijas un Francijas kopražojumiem.

Dalībai darbnīcā atlasīti deviņi pilnmetrāžas filmu projekti, tostarp trīs no Latvijas – režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmas projekts “Spīgana”, brāļu Laura un Raita Ābeļu projekts “Vāgners un Sātans”, kā arī režisores Veltas Emīlijas Platupes debijas animācijas pilnmetrāža “Izsalkusī iela”. Latvijas puses projektus Parīzē pārstāv režisori un producenti, kuri klātienē piedalās sarunās ar Francijas partneriem.

Vienlaikus no janvāra līdz martam Pompidū centrā Parīzē skatāma Baltijas poētiskā dokumentālā kino retrospektīva, kurā iekļautas arī Latvijas režisoru filmas. Programmā iekļautas kopumā 52 Baltijas valstu filmas, kas uzņemtas pagājušā gadsimta otrajā pusē. Programmu atklāja Jura Podnieka starptautiski pazīstamākais darbs “Vai viegli būt jaunam?”.