Liepājā notiks Šķēdes upuru piemiņas pasākumi

 Liepājas okupācijas muzejs un atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” aicina šodien piedalīties pasākumos, kas veltīti 84. gadadienai kopš Liepājas ebreju kopienas iznīcināšanas Šķēdē 1941. gada 15.-17. decembrī,  informēja Liepājas muzeja vadošā pētniece Inna Gīle.

Šodien plkst. 13 Līvas kapsētas ebreju daļā pie Memoriālās sienas Holokausta upuriem notiks piemiņas pasākums, lūgšana un svecīšu iededzināšana. Pēc tam ar savām automašīnām atceres pasākuma dalībnieki aicināti doties uz memoriālu Šķēdē, kur notiks piemiņas ceremonija, veltīta nošautajām ebreju sievietēm, bērniem un sirmgalvjiem.

Otrā pasaules kara padomju un vācu okupācijas režīmu laikā tika dzēstas neskaitāmas liepājnieku dzīvības. 1941. gada vasarā, jau uzreiz pēc nacistu ienākšanas Liepājā, sākās pilsētā dzīvojošo ebreju vajāšanas un slepkavošanas, atgādina Gīle.

Nežēlīga un sāpīga lapaspuse Liepājas vēsturē ir 1941. gada decembra notikumi Šķēdes kāpās, kad no 15. līdz 17. decembrim nacistu organizētajās iznīcināšanas akcijās nežēlīgi noslepkavoja un turpat kāpās apraka vairāk nekā 2700 Latvijas ebreju, lielākoties sievietes un bērnus.

Pasākuma laikā tiks atklāta vēstures zinātņu doktora Marģera Vestermaņa grāmata par ebreju glābējiem “Cilvēcība tomēr nebija mirusi”. Vestermanis dzimis 1925. gada 18. septembrī un šogad nosvinēja 100 gadu jubileju. 1941. gadā viņam bija tikai 16 gadu, kad Latvijā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un turpmākie notikumi izpostīja visu viņa pasauli, informē Gīle.

Grāmatas autors ir Holokaustā izdzīvojušais, kurš savu dzīvi veltījis ebreju vēstures izpētei. Grāmatā apkopoti autora daudzu gadu pētījumi par ebreju glābšanas fenomenu nacistu okupētajā Latvijā: no glābēju biogrāfijām un motivācijas līdz bēgšanas nozīmei un sabiedrības noskaņojumam, kas kļuva par fonu gan slepkavībām, gan glābšanai.

Vestermanis ir muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs un bijis ilggadējs direktors, sniedzis būtisku ieguldījumu Latvijas un pasaules ebreju vēstures izpētē. Vestermanim ar Liepāju ir cieša personiska saikne – Otrā pasaules kara laikā Roberta Sedula pagrabā kopā ar citiem ebrejiem slēpās un izglābās viņa brālēns Ārons Vestermanis (1918-2014).