Latgales vokālās tradīcijas iekļautas jaunā Eiropas kultūras ceļā

Eiropas Padome maijā Luksemburgā sertificējusi jaunu Eiropas kultūras ceļu – “Dziedāšanas mantojuma ceļu”, kas apvienos Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu, iekļaujot Latgales vokālās tradīcijas, informēja Kultūras ministrijā (KM).

Jaunais kultūras ceļš būs veltīts dziedāšanas tradīcijām, kas vietējām kopienām palīdzējušas saglabāt valodu, kultūru un identitāti vēl pirms rakstītās valodas ieviešanas. Latvijā “Dziedāšanas mantojuma ceļš” šķērsos Latgali, kur par nozīmīgiem jaunā Eiropas kultūras ceļa punktiem kļuvuši Nemateriālā kultūras mantojuma centrs “Upīte” un Daugavpils Vienības nama Tradīciju māja.

Ceļā būs iespējams iepazīt Norvēģijas somu kvenu kultūru, sāmu joikus Norvēģijas un Somijas ziemeļos, Austrumsomijas rūnu dziedājumus, setu lēlo tradīciju Igaunijā, Austrumlietuvas sutartines, kā arī Latgales vokālās tradīcijas Latvijā. Latvijas sadaļā īpaši izceltas Latgales dziedāšanas tradīcijas – senā burdona daudzbalsība, jaunākas cilmes daudzbalsība un tā dēvētā dziedāšana ar pusbolsu, kas ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kā viena no kultūras ceļa būtiskām sastāvdaļām minēta arī Baltijas valstu dziesmu un deju svētku tradīcija.

KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Agnese Rupenheite norāda, ka jaunais kultūras ceļš demonstrē starpnozaru pieeju dzīvajam nemateriālajam kultūras mantojumam un tradīciju saglabāšanai.

Viņa uzsver, ka “Dziedāšanas mantojuma ceļš” stiprina sabiedrības noturību, veidojot spēcīgākas kopienas un identitātes apziņu. Rupenheites vērtējumā īpaši Baltijas reģionā tas ir cieši saistīts arī ar plašāku drošības dimensiju, jo nemateriālais kultūras mantojums šajā kontekstā ir ne tikai kultūras vērtība, bet arī nozīmīgs sabiedrības noturības resurss.

Savukārt Somijas Mantojuma aģentūras pārstāve Anni Alho jaunā Eiropas kultūras ceļa sertificēšanu vērtē kā apliecinājumu reģiona dziedāšanas tradīciju mantojumam. Viņa norāda, ka Eiropas Padomes kultūras ceļu programma piedāvā atbalstu un vadlīnijas valstīm, attīstot kultūras mantojumu un iekļaujot to kultūras tūrisma piedāvājumā.

Daugavpils Vienības nama folkloras kopas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne pauž, ka Latgales dziedāšanas tradīcijas līdz ar jauno kultūras ceļu kļūst par Latvijas balsi Eiropas kultūras telpā. Viņas ieskatā “Dziedāšanas mantojuma ceļš” paver iespēju Latgales dziedāšanas tradīcijām plašāk skanēt Eiropā, veidojot ciešāku sadarbību starp kopienām, pētniekiem, kultūras mantojuma glabātājiem un ceļotājiem.

Jauno kultūras ceļu izveidojusi “Dziedāšanas mantojuma ceļa asociācija” (“Singing Heritage Route Association”), kas sagatavoja pieteikumu Eiropas Padomes Kultūras ceļu programmai. Asociācija reģistrēta Somijā, un tajā apvienojušās institūcijas un biedrības no visām piecām valstīm.

No Latvijas asociācijā iesaistīts Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Nemateriālā kultūras mantojuma centrs “Upīte” un Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs. Asociācijā darbojas arī Kvenu Somu Nacionālā federācija no Norvēģijas, Rūnu dziesmu akadēmija, Karēlijas Lietišķo zinātņu akadēmija un “Via Karelia” no Somijas, Igaunijas Nacionālais muzejs, Igaunijas Literatūras muzejs, Dienvidigaunijas Tūrisma klasteris un biedrība “Sīpolu ceļš” no Igaunijas, kā arī Viļņas Etniskās kultūras ceļš un Biržu tūrisma informācijas centrs no Lietuvas.

Eiropas Padome maijā Luksemburgā oficiālus sertifikātus piešķīra trim jauniem Eiropas kultūras ceļiem – “Dziedāšanas mantojuma ceļam”, “Eiropas Paganīni ceļam” un “Via Querinissima”. Līdz ar to Eiropas kultūras ceļu skaits pieaudzis līdz 52.

Līdz šim Latviju šķērsoja pieci Eiropas kultūras ceļi – Hanzas ceļš, Vikingu ceļš, Jūgendstila ceļš, Eiropas Industriālā mantojuma ceļš un “Romea Strata”. Līdz ar “Dziedāšanas mantojuma ceļa” sertificēšanu Latvija būs iesaistīta vēl vienā Eiropas kultūras mantojuma un tūrisma sadarbības tīklā.

Eiropas kultūras ceļi ir Eiropas Padomes programma, kas iedibināta 1987. gadā ar Santjago deklarāciju. Programma veicina valstu sadarbību kultūras mantojuma, pētniecības, kultūrizglītības un ilgtspējīga kultūras tūrisma attīstībā, vienlaikus sasaistot vēsturisko kultūras mantojumu ar mūsdienu kultūru un mākslu.