Deputāti aicina panākt vienošanos par sabiedriskā medija zīmolu nākotni

 Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbinieku iebildumu uzklausīšanas aicina iesaistītās puses panākt savstarpēju vienošanos par zīmolu nākotni, norādot, ka pretējā gadījumā varētu tikt apsvērta arī zīmolu nostiprināšana likumā.

Komisijas vadītāja Inese Lībiņa‑Egnere (JV) uzsvēra, ka būtiski rast risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu sabiedriskā medija attīstību un saglabātu sabiedrībā nostiprinātās vērtības.

Sēdē tika skatīta LSM darbinieku vēstule, kuru parakstījuši vairāk nekā 200 Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) darbinieku. Tajā pausti iebildumi pret vēsturisko zīmolu pakāpenisku aizstāšanu ar vienotu LSM zīmolu un ieceri apvienot ziņu dienestus.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāja Sanita Upleja‑Jegermane komisijā norādīja, ka pašreizējie risinājumi attiecībā uz zīmoliem ir sākotnēji un to turpmākā attīstība vēl tiks izvērtēta profesionālā procesā. Lēmumi par iespējamām izmaiņām tikšot pieņemti publiski, nodrošinot caurspīdīgumu un iesaistīto pušu līdzdalību.

Viņa akcentēja, ka sabiedriskā medija stratēģijas pamatā ir digitālā attīstība un satura pieejamības uzlabošana, vienlaikus atzīstot, ka komunikācija ar darbiniekiem par plānotajām pārmaiņām varēja būt skaidrāka.

Savukārt SEPLP locekle Una Klapkalne norādīja, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija nereti interpretēta nepilnīgi. Viņas vērtējumā dokumentos paredzēts saglabāt sabiedrībā labi atpazīstamos kanālu un programmu zīmolus arī pēc reorganizācijas, vienlaikus veidojot vienotu sabiedriskā medija zīmola stratēģiju un vizuālo identitāti.

Klapkalne uzsvēra, ka darbs pie zīmolu izvērtēšanas bijis ilgstošs, tajā iesaistīti nozares profesionāļi un mediju darbinieki, un pieņemtie risinājumi balstīti datos, tādēļ padomei nav pamata apšaubīt to kvalitāti.

Komisijā secināts, ka galvenais uzdevums patlaban ir panākt skaidru un visām pusēm pieņemamu vienošanos par sabiedriskā medija zīmolu attīstību, lai mazinātu sabiedrībā un nozarē radušās bažas.

Lībiņa‑Egnere uzsvēra, ka situācija, kādā pašlaik nonākts saistībā ar sabiedriskā medija zīmolu jautājumu, vērtējama kritiski un radusies dažādu iemeslu dēļ. Vienlaikus viņa pauda pārliecību, ka vēl ir iespējams atrast līdzsvarotu risinājumu, kas ļautu saglabāt vēsturisko identitāti un vienlaikus virzīt attīstību nākotnē.

Viņa norādīja, ka būtiski ir panākt redzamu progresu tuvākajā laikā, ņemot vērā iesaistīto pušu vēlmi pieņemt lēmumus un nodrošināt efektīvu pārvaldību. Lībiņa‑Egnere uzsvēra, ka komisija sagaida konkrētus rezultātus līdz nākamajām sēdēm, pretējā gadījumā varētu atgriezties pie šī jautājuma ar stingrākiem risinājumiem.

Komisijas vadītāja arī norādīja, ka, ja vienošanās netiks panākta, varētu tikt apsvērta iespēja risināt strīdu likumdošanas ceļā, iesaistot Saeimas juridisko biroju. Viņas ieskatā komisijā jau patlaban ir pietiekams atbalsts tam, lai nepieciešamības gadījumā šādu soli spertu.

Jau ziņots, ka LSM darbinieki vēstulē uzsver, ka LTV un LR ir sabiedrībā nostiprinātas identitātes ar nozīmīgu vēsturisko un profesionālo vērtību, nevis vienkārši uzņēmumu nosaukumi. Vēstulē atgādināts, ka, lemjot par sabiedrisko mediju apvienošanu, tika solīts šos zīmolus saglabāt. Vienlaikus paustas bažas, ka pārmaiņas jau tiek īstenotas praksē, tostarp mainot vizuālo identitāti, terminoloģiju un virzot ziņu dienestu apvienošanu, kas, darbinieku ieskatā, varētu ietekmēt redakcionālo daudzveidību.

Vēstulē arī uzsvērta institucionālās nepārtrauktības nozīme un norādīts, ka būtiskām zīmolu izmaiņām nepieciešama atbilstoša apstiprināšana. Tā nosūtīta arī Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem, aicinot par šo jautājumu uz plašāku diskusiju.

Pēc LSM darbinieku vēstules saņemšanas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka Latvijai nepieciešams stiprs un neatkarīgs sabiedriskais medijs, vienlaikus uzsverot LTV un LR kā sabiedrībā nostiprinātu identitāšu nozīmi.

Viņaprāt, pārmaiņas sabiedriskajā medijā būtu rūpīgi jāplāno un skaidri jākomunicē, ieklausoties arī žurnālistu viedokļos, vienlaikus saglabājot tradīcijas un zīmolus.