Latvijā augstāko izglītību patlaban apgūst 76 400 studējošo

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 76 400 studējošo, kas ir par 2% jeb 1594 studējošajiem vairāk nekā iepriekšējā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Par 2% pieaudzis arī uzņemto studentu skaits. Vislielākais studētgribētāju skaita pieaugums novērojams sociālo zinību, komerczinību un tiesību programmās. Interese palielinājusies arī par inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un IT programmām.

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2025./2026. akadēmiskajā gadā uzņemti 29 800 studējošo. Vairāk nekā puse no uzņemtajiem jeb 57,5% ir sievietes. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, uzņemto vīriešu skaits pieaudzis par 5,4% jeb 645 studentiem, savukārt sieviešu skaits samazinājies par 0,4% jeb 61 studenti.

56,8% studējošo tika uzņemti bakalaura līmeņa programmās, 22,6% – maģistra, 17,7% – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmās un 2,8% – doktora līmeņa programmās. Vairāk nekā divas trešdaļas studējošo jeb 76,7% sāka pilna laika studijas, bet 23,3% – nepilna laika studijas.

59,3% studijas sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 40,7% – par valsts budžeta līdzekļiem.

2025./2026. akadēmiskā gada sākumā Latvijā studijas norisinās 45 augstākās izglītības iestādēs, no kurām 24 ir augstskolas un 21 – koledžas. Lielākā daļa studējošo jeb 76,6% mācās valsts augstskolās un koledžās, savukārt privātajās augstākās izglītības iestādēs studē 23,4%.

Vairumā jeb 32 Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits nepārsniedz tūkstoti, turklāt septiņās no tām studējošo skaits ir mazāks par 100. Turpretim trijās lielākajās augstskolās – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – mācās 56,1% no kopējā studējošo skaita Latvijā. Katrā no šīm zinātņu universitātēm ir vairāk nekā 10 000 studējošo.

Vairāk nekā puse jeb 57,1% studējošo mācās bakalaura līmeņa programmās, 22,4% – maģistra, 16,2% – koledžas un 4,3% – doktorantūras līmeņa programmās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studējošo skaits ir samazinājies tikai koledžas līmeņa programmās – par 1,5% jeb 189 studentiem. Pārējās izglītības līmeņa programmās tas nedaudz pieaudzis: bakalaura – par 2,8% jeb 1185 studentiem, maģistra – par 3,1% jeb 505 studentiem un doktora – par 4,3% jeb 93 studentiem.

2025./2026. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas tiek apgūtas 13 augstākās izglītības iestādēs. Puse no doktora līmeņa studiju programmās studējošajiem jeb 52,0% apgūst veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas programmas, savukārt piektā daļa jeb 18,0% studē sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

CSP dati liecina, ka sievietes biežāk studē sociālās zinātnes un veselības aprūpi, savukārt vīrieši – inženierzinātnes un dabaszinātnes.

Sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas apgūst katrs trešais studējošais jeb 34,6%. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, šīs jomas programmās studējošo skaits ir pieaudzis visvairāk – par 4,8% jeb 1 206 studentiem, un ir populārākas sieviešu vidū – 61,6% no visiem studējošajiem ir sievietes. Studējošo skaits ir pieaudzis arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (par 4,1% jeb 348 studentiem) un inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības (par 2,1% jeb 202 studentiem) programmās. Savukārt vislielākais studējošo skaita samazinājums vērojams pakalpojumu programmās – par 4,2% jeb 214 studentiem.

2025. gadā Latvijā grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguva 14 700 absolventu. Visvairāk absolventu bijuši sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomās, kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā – attiecīgi 34,5% un 19,4% no kopējā absolventu skaita.

2025./2026. akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstskolās sāka aptuveni 4000 mobilo studentu, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,1% no uzņemtajiem mobilajiem studentiem ir vīrieši.

Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju.

Kopumā Latvijā šobrīd studē 11 900 mobilo studentu. Vairāk nekā puse jeb 53,3% no viņiem mācās maģistra programmās, bet 42,7% – bakalaura līmenī. Populārākā studiju joma ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tai seko veselības aprūpe un sociālā labklājība, kā arī dabaszinātnes, matemātika un informātika.

75,1% mobilo studentu iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES). Visvairāk studentu Latvijā ierodas no Indijas, Uzbekistānas, Zviedrijas, Ukrainas un Vācijas. Mobilo studentu vidū kopumā ir vairāk vīriešu nekā sieviešu – attiecīgi 63% un 37%. Studēt Latvijā no ES valstīm biežāk ierodas sievietes.

Gandrīz puse jeb 47,7% mobilo studentu studē RSU un RTU. RSU lielākoties studē topošie veselības aprūpes speciālisti, bet RTU – sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību un arī dabaszinātņu un informātikas programmu studenti.

2025./2026. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstskolās pamatdarbā strādā 4747 ievēlēti akadēmiskie darbinieki. Tas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, kad to bija 4884. Visvairāk augstskolās strādā vadošie pētnieki un pētnieki – 27% no kopējā skaita. Tālāk seko docenti un lektori – attiecīgi 24% un 21% no kopējā skaita.

Akadēmiskā personāla vidū sieviešu joprojām ir vairāk nekā vīriešu – viņas veido 55,4% no kopskaita. Gandrīz visās amatu grupās sieviešu ir vairāk, izņemot profesoru amatu, kur nedaudz vairāk ir vīriešu. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir lektoru, docentu un asociēto profesoru vidū.

Aptuveni ceturtā daļa jeb 25,8% akadēmiskā personāla ir vecāki par 60 gadiem, bet jaunāki par 30 gadiem ir tikai 3,1%.