Vidējā bruto darba alga pirmajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 4,2%

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1831 eiro, kas ir par 4,2% jeb 73 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 4,6%, sasniedzot 1834 eiro, kamēr privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieaugusi nedaudz lēnāk – par 4,1% – un veidoja 1839 eiro.

Savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī bija 1751 eiro, kas ir pieaugums par 4,3% salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni.

2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada ceturto ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 1,6%, tostarp privātajā sektorā bija pieaugums par 0,3%, bet sabiedriskajā sektorā bija kritums par 5,3%. Vispārējās valdības sektorā vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 6,5%.

Vidējā neto darba samaksa 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1364 eiro jeb 75% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2026. gada pirmajā ceturksnī bija 1457 eiro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 3,8% jeb 53 eiro. Tajā pašā laikā darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī bija 1128 eiro, un gada laikā tā pieaugusi par 4,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī strukturālās izmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni Latvijā kopumā pieauga par 5,9% jeb 220 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 11 400 jeb 1,6%.

2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,8%, ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas darbības nozarē – par 7,6%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī izglītības nozarē – par 7,4%.

Šogad pirmajā ceturksnī augstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – 3400 eiro, telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē – 3240 eiro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – 2567 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 2356 eiro, izdevējdarbības, apraides un satura producēšanas un izplatīšanas darbības nozarē – par 2107 eiro, valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 2052 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1984 eiro, kā arī ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas darbības nozarē – 1833 eiro.

Zemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1175 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 2011 eiro, savukārt zemākā – Latgalē, kur tā bija 1287 eiro. Vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem bija 36%.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada pirmajā ceturksnī bija 11,87 eiro, un gada laikā tā pieaugusi par 2,3%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,63 līdz 14,95 eiro jeb par 2,1%.

No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.