Valsts kontrole nākamnedēļ rīkos diskusiju par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanā

Valsts kontrole nākamajā piektdienā, 20. martā, rīkos diskusiju “Ko un kā mainīt valsts pieejā ēnu ekonomikas ierobežošanai”, informēja iestādē.

Diskusijā Valsts kontrole, politikas veidotāji, uzņēmēju organizāciju un akadēmiskās vides pārstāvji spriedīs par to, ko valstij vajadzētu un nevajadzētu darīt, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas, lai valsts politika ēnu ekonomikas ierobežošanā būtu iedarbīgāka un ēnu ekonomika mazinātos kopumā – jo īpaši nozarēs, kurās tā ir augsta.

Plānots, ka diskusiju plkst. 10 atklās valsts kontrolieris Edgars Korčagins, savukārt Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka runās par galvenajiem revīzijas “Vai valsts īstenotā pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai ir efektīva?” secinājumiem.

Diskusijā piedalīsies Vilka, kā arī Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja, Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS). Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV), Ekonomikas ministrijas parlamentārais Jurģis Miezainis (ZZS), Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauka.

Savukārt diskusiju vadīs Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Diskusija būs skatāma tiešraidē Valsts kontroles “Facebook” lapā un  lapā ar zīmju valodas tulkojumu.

Jau ziņots, ka janvārī publiskotajā lietderības revīzijā par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai Valsts kontrole secinājusi, ka, neraugoties uz ilgstošu ēnu ekonomikai pievērstu pastiprinātu valsts uzmanību, pašreizējā pieeja nav pietiekami iedarbīga, jo plānotie un īstenotie pasākumi ir vairāk vērsti uz sekām, nevis cēloņiem.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka Valsts kontroles veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša.

Ašeradens atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga FM, valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču Valsts kontroles revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot “neviena laba vārda, viss ir slikti”.

FM, komentējot Valsts kontroles revīzijā secināto, aģentūrai LETA pavēstīja, ka īstenotie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumi ir devuši redzamu rezultātu un izvēlētais politikas virziens ir jāturpina.

FM norāda, ka saskaņā ar “SSE Riga” pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2023. gadā samazinājies par 3,6 procentpunktiem un veidoja 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (2022. gadā – 26,5%), kas ir straujākais ēnu ekonomikas samazinājums pēdējo 11 gadu laikā. 2024. gadā ēnu ekonomika turpināja samazināšanās tendenci, sasniedzot 21,4% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus ir samazinājušās arī nodokļu plaisas – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa no 11,3% 2021. gadā līdz 5,4% 2023. gadā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa no 21,3% 2021. gadā līdz 15,8% 2024. gadā, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa no 18% 2021. gadā līdz 13,8% 2024. gadā. Šie rādītāji FM ļauj secināt, ka īstenotie plāna pasākumi ir devuši redzamu rezultātu un izvēlētais politikas virziens ir jāturpina.