“Swedbank”: 46% iedzīvotāju nav finansiāla “drošības spilvena” neparedzētiem gadījumiem
Teju pusei jeb 46% iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem.
“Swedbank” dati liecina, ka uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā neparedzētiem gadījumiem jeb tā saucamais “drošības spilvens” ir 20% “Swedbank” klientu. Aktīvākie krājēji ir Rīgā un Vidzemē (22%), kam seko Latgale un Sēlija, kur drošības spilvenu sev ir sarūpējuši 18% cilvēku, bet Zemgalē un Kurzemē – 17% cilvēku.
Lielākajai daļai cilvēku, kuri ir veikuši vai veic uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, šī nauda atrodas kontā un netiek ieguldīta. Tikai 11% no šiem krājējiem izmanto kādu no bankā pieejamiem investīciju risinājumiem, piemēram, ieguldījumu fondus vai uzkrājošo apdrošināšanu. Vēl aptuveni piektdaļa jeb 22% cilvēku iegulda daļu ienākumu pensijas trešajā līmenī, rūpējoties par savām vecumdienām.
Ļoti neliela Latvijas sabiedrības daļa – tikai 3% cilvēku – ir sakrājuši drošības spilvenu trīs algu apmērā un vienlaikus izmanto arī investīciju risinājumus, ļaujot brīvajiem līdzekļiem strādāt finanšu tirgos.
Analizējot to cilvēku daļu, kuri neveido nekādus uzkrājumus (46% no visiem), 61% gadījumu tie ir nelielu ienākumu saņēmēji ar ikmēneša ienākumiem ir līdz 700 eiro, bet 28% cilvēku ikmēneša ienākumi ir no 700 līdz 1500 eiro. Rīgā un Vidzemē ir salīdzinoši mazāk cilvēku, kuriem nav nekādu uzkrājumu (45%), bet lielākais “nekrājēju” īpatsvars ir Latgalē – 53%.
