Ilvija, Marlēna, Ziedone
Iesūti
Atpakaļ

Sadārdzinājums pārsniedz divas reizes sieram un labības pārstrādes produktiem

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Aprēķinot ņem vērā vidējās cenas lielākajos mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos no cenu zīmēm, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

Piena produktu grupā gada griezumā vērojams cenu pieaugums visām precēm vidēji par 25%, vislielākais kāpums ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 100%. Ceturkšņa griezumā (pret jūliju) cenu kāpums bijis ir turpinājies 10-20% robežās. Izņēmums ir krējums un sviests, kam cenas ir kritušās. Olu cena ir pieaugusi vidēji par 50% gan pret iepriekšējo gadu, gan ceturksni. Tomēr cenas ir identiskas pavasara cenām.

Gaļas produktiem turpinās cenu kāpums gan pret iepriekšējo ceturksni, gan gadu. Pie kam vistām tas tuvojas divreizējam kāpumam, sardelēm – pārsniedz. Vismazākais cenu kāpums – 30% gada griezumā un 7% ceturksnī ir cīsiņiem.

Maize un labības izstrādājumi. Vidējā cena baltmaizei turpina pieaugt, tomēr vēl arvien ir lētāka par kā 2021. un 2020.gadā. Labības produktu grupā visstraujākais cenu kāpums ir auzu pārslām un mannai, kur cenas ir kāpušas divkārtīgi. Savukārt, griķiem, makaroniem un miltiem cenu kāpums ir bijis 50%. Arī cukura cena ir strauji kāpusi, kaut šobrīd vēl nesasniedz 2016.gada maksimumu (1,51). Turpinās sāls cenas kritums un tā tuvojas cenai pirms gada (1,73).

Augļu un dārzeņu grupā situācija ir vislabākā. Iespējams tas sekmēs lielāku šo veselīgo produktu patēriņu. Jāuzsver, ka šeit cenu kāpumu bremzē arī samzinātais PVN, kur pārējiem produktiem tas būtiski palielina preču cenas. Minimāls cenu kāpums ir āboliem, apelsīniem, kartupeļiem, burkāniem un sīpoliem. Savukārt, cenas kritušās mandarīniem, kivi, citroniem un tomātiem. Lielāks cenu kāpumi ir banāniem (beigušās banānu cīņas starp veikaliem), šampinjoniem un kāpostiem – 25%.

Eļļa. Diemžēl, turpinās eļļas cenu kāpums – par 65% gada griezumā un 15% ceturksnī – gan rapšu, gan saulespuķu eļļai.

Dzērieni. Šī grupa kā parasti iepriecina. Tējas cena ir zemāka par iepriekšējo gadu un krītas. Pretēji kafija, kurai ir augšupejoša cenas tendence un gada laikā pieaugums 60%. Nedaudz pieaugušas minerālūdens un limonāžu cenas, ko ietekmē depozīta ieviešana šai kategorijai. Kritušās multivitamīnu un tomātu, kā arī šampaniešana cenas.

Līdzīgi raksti

Ekonomika | Tehnoloģijas | Šodien, 08:11
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, aģentūru LETA informēja “Swedbank”, atsaucoties uz veikto aptauju. Jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki naudu vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), taču pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu. Aptaujas dati rāda, ka piecu līdz sešu gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% – par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmērs ir līdz pieciem eiro mēnesī. Vairāk nekā puse jeb 52% vecāku norāda, ka septiņu līdz desmit gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. Vecāki, kuru bērni ir 11-15 gadu vecumā, 60% gadījumu norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī. Savukārt 16-19 gadu vecumā kabatas nauda lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. Kopumā 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Swedbank” Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 1011 vecākus visā Latvijā, kuriem ir piecus līdz 23 gadus veci bērni.