Parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina izmeklēt iespējamo izšķērdēšanu Rīgas siltumapgādē

Parlamentārās izmeklēšanas komisija siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā izvērtēšanai aicina Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēt komisijas gala ziņojumā aprakstītos apstākļus par iespējamu publiskas personas mantas izšķērdēšanu, amatpersonu bezdarbību, interešu konfliktiem un iespējamu nelabvēlīgu rīcību pret trauksmes cēlēju.

Komisijas gala ziņojumā norādīti vairāki konstatētie trūkumi. Piemēram, komisija konstatējusi, ka Rīgas Daugavas labā krasta centralizētajā siltumapgādē AS “Latvenergo” termoelektrocentrāļu (TEC) ražotais lietderīgi izmantojamais atlikumsiltums tika ievērojamos apjomos izvadīts atmosfērā, vienlaikus to pašu pieprasījumu apmierinot ar dārgāku iepirktu siltumenerģiju.

Komisija secinājusi, ka tirgus modelis – iknedēļas iepirkums un divu cenu zonu sistēma – bija veidots, neņemot vērā pamata siltumavota darbības režīmu un faktiski izstūma lētāko atlikumsiltumu.

Neizmantotā un atmosfērā izvadītā lietderīgi izmantojamā atlikumsiltuma daudzums 2022.-2025. gadā bija 1,3 miljoni megavatstundu. Savukārt iepirktā siltumenerģija no neatkarīgajiem ražotājiem ir aptuveni 3 miljoni megavatstundu.

Komisija arī secinājusi, ka sadārdzinājuma un izšķērdēšanas finansiālais apmērs visā šajā periodā ir aptuveni no 62,5 miljoniem eiro līdz 78,8 miljoniem eiro atkarībā no atlikumsiltuma cenas.

Tāpat secināts, ka valsts sniegtais atbalsts iedzīvotājiem par siltumenerģiju 2022. un 2023. gadā varēja būt mazāks, ja sistēma būtu sakārtota. Šajā laikā valsts sniedza iedzīvotājiem atbalstu vairāk nekā 140 miljonu eiro apmērā.

Deputāti arī secinājuši, ka dubultas siltuma ražošanas dēļ tiek lieki radīti aptuveni 295 000 tonnu CO2.

Tiek norādīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nav pilnvērtīgi aizstāvējusi lietotāju intereses likuma izpratnē, akceptējot tarifus un neizmantojot tiesības konfrontēt sadārdzinājumu.

Tiek norādīts arī uz AS “Rīgas siltums” pārvaldības trūkumiem, piemēram, ar saimnieciskuma principu grūti savienojamiem ārpakalpojumu un komandējumu izdevumiem, interešu konflikta riskiem valdes un padomes līmenī un citiem trūkumiem.

Tāpat secināts, ka “Rīgas siltuma” akcionāru struktūra nav radījusi skaidru atbildības centru par operatora stratēģisko vadību un ir veicinājusi konstatēto atlikumsiltuma jautājuma risināšanas novilcināšanu un citas problēmas.

Komisija konstatējusi, ka Rīgā izveidotais siltumcentrāles “Imanta” koģenerācijas energobloks ir faktiski pamests bez savlaicīga pārvaldības lēmuma, vienlaikus turpinot maksāt par pieslēguma uzturēšanu un turbīnas konservāciju, kā arī neefektīvi izmantojot dabasgāzes apjomu.

Komisijas deputāti secinājuši, ka izveidotais siltumenerģijas iepirkuma tirgus modelis pieļāva neatkarīgo ražotāju piedāvājumu konsekventu “mērķēšanu” tieši zem “Latvenergo” regulētā tarifa kā tirgus augšējās robežas, kā arī šķērssubsidēšanu no elektroenerģijas ieņēmumiem. Tas neesot veicinājis lētāka siltuma nonākšanu pie galalietotāja.

Komisija secinājusi, ka neatbilstošs siltuma tirgus modelis un iesaistīto amatpersonu un pušu bezdarbība ilgstoši pieļāva sabiedrības apmaksāta, dārga produkta – koģenerācijas siltuma – izvadīšanu atmosfērā, kas “Rīgas siltuma” patērētājiem pēdējo piecu gadu laikā nozīmēja būtisku pārmaksu un dubultā saražotu siltumu.

Komisijas pārmetumus izpelnījusies arī Konkurences padome, kas deputātu ieskatā nav pietiekami izpratusi, ka “Latvenergo” TEC darbības pamatmērķis ir elektroenerģijas ražošana, savukārt siltums veidojas kā blakusprodukts, un šāda izpratnes nepilnība ir veicinājusi neatbilstoša tirgus modeļa pieļaušanu.

Rīgas siltumenerģijas iepirkuma sistēma neuzrāda pietiekamu konkurenci un nenodrošina ekonomiski pamatotu un lētāko sasniedzamo siltumenerģijas cenu galapatērētājam. Turklāt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ekonomikas ministrija (EM), SPRK, Konkurences padome un akcionāri ilgstoši nav rīkojušies, gaidot iniciatīvu no citiem un pamatojot bezdarbību ar pastāvošo regulējumu un Konkurences padomes lēmumiem, minēts komisijas gala ziņojumā.

Deputāti secinājuši, ka “Latvenergo” izmantoja SPRK noteiktā tarifa nepilnības un guva nepamatoti lielu peļņu no Rīgas siltumapgādes tirgus.

Gala ziņojumā norādīts, ka iepirkuma, jaudu un infrastruktūras trūkumi rada riskus Rīgas un valsts enerģētiskajai drošībai nākotnē, jo īpaši attiecībā uz TEC lomu pēc 2028. gada un balansēšanas jaudu nodrošināšanu.

Komisija arī izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Komisija aicina KEM, Ministru kabinetu un Saeimu izvērtēt grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot siltumapgādes sistēmas operatoram skaidru pienākumu iepirkt siltumenerģiju secīgi no lētākās pieejamās un aizliegumu iepirkt dārgāku. Tāpat tiek aicināts noteikt koģenerācijas un atlikumsiltuma prioritāti centralizētajā siltumapgādē un izstrādāt atlikumsiltuma definīciju.

KEM sadarbībā ar Finanšu ministriju, EM, SPRK un Konkurences padomi ieteikts izvērtēt obligātu pienākumu “Latvenergo” strādāt koģenerācijas režīmā, kad TEC darbojas elektroenerģijas ražošanai un centralizētajā siltumapgādē pastāv pieprasījums, lai novērstu lietderīgi izmantojama siltuma izvadīšanu un risku, ka jāatdod saņemtais valsts atbalsts.

SPRK ieteikts pārskatīt koģenerācijas tarifu metodiku atbilstoši esošajam tirgum, nodalīt koģenerācijas siltuma cenu noteikšanu no ūdenssildāmā katla līdzības un izstrādāt vadlīnijas atlikumsiltuma izmaksu attiecināšanai uz tarifiem un elektrokatlu darbības tarifikāciju.

Savukārt AS “Rīgas siltums” sadarbībā ar SPRK ieteikts pilnībā nodrošināt ekonomiskā pakāpeniskuma principu un konkurenci iepirkumā, ieviešot pilnīgu nākamās dienas vai stundas siltumenerģijas tirgu ar atbilstošām lotēm un sankcijām par neizpildi.

AS “Latvenergo” un EM ieteikts nodrošināt TEC atlikumsiltuma pilnvērtīgu nodošanu sistēmā un regulāru ziņošanu par izvadīto apjomu. Savukārt Konkurences padomei ieteikts pabeigt uzsākto “Latvenergo” rīcības izvērtējumu.

Valsts kancelejai sadarbībā ar EM un Rīgas pašvaldību ieteikts izvērtēt “Rīgas siltuma” akcionāru struktūras pārskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvu korporatīvo pārvaldību un saskaņotu publisko akcionāru interešu īstenošanu.

Izstrādāti arī citi priekšlikumi.

Gala ziņojumam atsevišķu viedokli pievienojis deputāts Uģis Rotbergs (JV), kurš kritizējis vairākus komisijas secinājumus un skaidrojis, kādēļ tie nav izpildāmi. Piemēram, Rotbergs skaidro, ka priekšlikums par obligātu pienākumu “Latvenergo” TEC darbību vienmēr nodrošināt koģenerācijas režīmā neesot savienojams ar elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmas operatīvās vadības principiem reģionālajā tirgū “Nord Pool” un valsts energodrošības prasībām.

Par ieteikumiem Konkurences padomei Rotbergs norāda, ka Konkurences padome ir neatkarīga iestāde, kas tirgus uzraudzību un izmeklēšanu veic saskaņā ar Konkurences likumu, nevis Saeimas komisijas politiskajiem uzstādījumiem.

Arī par priekšlikumu tiesībsargājošajām iestādēm Rotbergs norāda, ka šim komisijas priekšlikumam piekrīt daļēji, jo gala ziņojums kopumā satur politiski interpretējošus vērtējumus par “Rīgas siltuma” sniegumu un vadības lēmumiem.

Vienlaikus deputāts uzskata, ka kompetentajām institūcijām ir tiesības izvērtēt gala ziņojumā norādītos apstākļus, balstoties uz objektīviem, pārbaudāmiem faktiem un tiesisku izvērtējumu, atturoties no iepriekšējiem pieņēmumiem vai secinājumiem, kas bez pietiekama pamata var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma un nozares profesionāļu reputāciju.

Rotbergs arī pauž cerību, ka komisijas paveiktais veicinās mērķtiecīgāku un konstruktīvāku siltumapgādes politikas jautājumu risināšanu galvaspilsētā. Tomēr jebkuras izmaiņas siltumapgādes un elektroapgādes regulējumā esot jāveic tikai pēc pilna sistēmiskā ietekmes novērtējuma, ietverot tehniskos, ekonomiskos, drošības un tirgus stabilitātes aspektus, lai izvairītos no neparedzētām sekām patērētājiem un energosistēmai, norāda deputāts.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota 2025. gada novembrī, lai izvērtētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.

Komisijai tika uzticēts analizēt arī siltumenerģijas iepirkumu efektivitāti, atlikumsiltuma izmantošanu, vides ietekmi, valsts atbalsta pamatotību un pārvaldības kvalitāti, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras uzņēmumos “Rīgas siltums” un AS “Latvenergo”.

Tāpat komisijai bija jānoskaidro, vai pastāv sistēmiskas nepilnības, kas veicina siltumapgādes sadārdzinājumu un var apdraudēt enerģētisko drošību nākotnē.

Komisiju vadīja deputāts Andris Kulbergs (AS).