Komisija atliek lemšanu par īpašu virsstundu regulējumu ārstniecības personām

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien otrajā lasījumā vēl nelēma par grozījumiem Ārstniecības likumā, kas paredz iespēju ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām vienoties par virsstundu darba veikšanu izņēmuma situācijās.

Likumprojekts paredz, ka ārstniecības nozares darbiniekiem tiktu noteikts atsevišķs virsstundu limits, kas būtu par astoņām stundām nedēļā lielāks par Darba likumā noteikto vispārīgo virsstundu limitu. Tas būs apmaksāts atšķirībā no iepriekš spēkā bijušā regulējuma, kas neparedzēja virsstundu apmaksu.

Tas attiektos uz pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās, kā arī klīniskajās universitāšu slimnīcās nodarbinātām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām.

Grozījumi paredz, ka ārstniecības persona un ārstniecības atbalsta persona var vienoties par virsstundu darbu, kas pārsniedz Darba likumā pieļaujamo, bet nedrīkst pārsniegt vidēji 16 stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Rūdolfs Vilde norādīja, ka nav mehānisma, kas kontrolētu, lai cilvēks nenostrādā 16 stundas nedēļā universitātes slimnīcā un nākamajā dienā nedodas strādāt uz citu vietu. Tāpat neesot pamatots pieņēmums, ka cilvēks paliks strādāt tikai vienā ārstniecības iestādē, jo tajā varēs nostrādāt vairāk.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve Solvita Olsena norādīja, ka LĢĀA iebilst pret grozījumiem, kas attiecas uz virsstundām, jo virsstundas ir risinājums tikai atsevišķām, speciālām un kritiskām situācijām. Proti, veselības aprūpes pieejamības un nepārtrauktības jautājumus nedrīkst risināt, pakļaujot darbiniekus nelabvēlīgiem noteikumiem, bet pacientus – riskam.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) sēdes noslēgumā aicināja atlikt lemšanu par šo jautājumu, Veselības ministrijai to izrunāt ar iesaistītajām institūcijām, lai pēc tam varētu pie tā atgriezties.

Regulējums būtu piemērojams gadījumos, kad veselības aprūpes pakalpojuma nepārtrauktība iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ir būtiska sabiedrības veselības vai dzīvības aizsardzībai tādā ārstniecības iestādē, kas nodrošina nepārtrauktu pacientu aprūpi visu diennakti.

Likumprojektā uzsvērts, ka virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas brīvprātīgu piekrišanu, un to var atsaukt jebkurā brīdī.

Tāpat paredzēts aizliegt ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tām nelabvēlīgas sekas par atteikšanos veikt virsstundu darbu vai par piekrišanas atsaukšanu.

Vienlaikus ārstniecības iestādēm vajadzēs nodrošināt Darba likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laiku.

Regulējums varēs tikt piemērots, ja tiek ievērots Darba likumā noteiktais diennakts un nedēļas atpūtas laiks. Līdztekus darba laiks organizējams tā, lai, ņemot vērā darba intensitāti, secīgo maiņu skaitu, nakts darbu, virsstundu veikšanas biežumu un kopējo apjomu noteiktā laikposmā, netiktu apdraudēta pacientu veselība, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu veselība un darba drošība.

Plānojot darba gaitu ārstniecības iestādē, pienācīga atpūtas laika nodrošināšanas pasākumu īstenošanas noteikumi būs jāparedz, konsultējoties ar darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem vai darbinieku arodbiedrību.

Iecerēts, ka attiecīgā kārtība tiks pārskatīta ne retāk kā reizi divos gados, izvērtējot virsstundu darba ietekmi uz pacientu veselību, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu veselību, darba drošību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī darbinieku pilnvaroto pārstāvju vai darbinieku arodbiedrības viedokli, nepieciešamības gadījumā veicot pasākumus darba organizācijas pilnveidošanai.

Grozījumi arī paredz, ka ārstniecības iestādei jebkurā brīdī jāspēj identificēt darbiniekus, kuri veic šādu virsstundu darbu, kā arī pēc pieprasījuma jāsniedz kompetentajām iestādēm informācija par darba un atpūtas laika ievērošanu.

Par šādu virsstundu darbu ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām būs jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Savukārt, ja nolīgta akorda alga, piemaksa nedrīkstētu būt mazāka par 100% no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.