Izmeklēšanas komisija aicina veikt plašas izmaiņas imigrācijas kontrolē Latvijā

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija, izvērtējot imigrācijas regulējumu un izpildinstitūciju darbu, secinājusi, ka Latvijā nepieciešamas plašas izmaiņas migrācijas kontrolē, tostarp stingrāki noteikumi trešo valstu pilsoņu ieceļošanai, kvotas un efektīvāka uzraudzība, izriet no komisijas gala ziņojuma, ko trešdien vienbalsīgi atbalstīja deputāti.

Ziņojumā, kurā apkopotas vairāk nekā 100 rekomendācijas, uzsvērts, ka līdzšinējais regulējums un institūciju kapacitāte ne vienmēr spēj nodrošināt efektīvu migrācijas kontroli pie pieaugošas imigrācijas plūsmas. Komisija norāda, ka valsts iestāžu kapacitātes robežas jau ir sasniegtas, tāpēc vienlaikus ar to stiprināšanu nepieciešams ieviest mehānismus imigrācijas apjoma samazināšanai.

Kā viens no būtiskākajiem riskiem izcelta studentu sistēma. Komisija secinājusi, ka nereti studentu statuss tiek izmantots formāli, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, kamēr faktiskā uzturēšanās mērķis Latvijā ir nodarbinātība. Tādēļ ziņojumā rosināts atteikties no līdzšinējās pieejas un noteikt vienotus, stingrākus atbildības nosacījumus visām augstskolām, kas uzaicina ārvalstu studentus.

Tāpat komisija identificējusi riskus digitālajās nodarbinātības platformās, piemēram, kurjerdienestu sektorā. Ziņojumā norādīts uz gadījumiem, kad iespējama citas personas identitātes izmantošana un profilu iznomāšana, kā arī uz nodarbinātību personām bez tiesiska pamata uzturēties Latvijā. Komisija uzsver, ka platformu darbības modelis būtiski apgrūtina nodokļu nomaksas, darba tiesību un valsts valodas prasību kontroli.

Starp galvenajiem priekšlikumiem izcelta nepieciešamība ieviest kvotas trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas. Komisija norāda, ka bez šāda instrumenta nav iespējams nodrošināt sabalansētu migrācijas politiku un efektīvu kontroli.

Ziņojumā arī secināts, ka vairākās Eiropas valstīs ilgstoši īstenotā atvērtāka imigrācijas politika radījusi sociālu spriedzi, īpaši gadījumos, kad ieceļotāju īpatsvars no valstīm ar atšķirīgām kultūras un sociālajām normām ir augsts.

Komisija uzsver, ka stingra imigrācijas politika ir nacionālās drošības jautājums, un aicina nekavējoties sākt risināt identificētās problēmas gan likumdošanas, gan izpildinstitūciju darbības līmenī.

Gala ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā, kur paredzēts plašāk diskutēt par komisijas secinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas veicina trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima izveidoja pērn 27. novembrī.

Komisijas uzdevums bija rast atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.