FM: Novembrī un decembrī inflācija varētu nedaudz piebremzēties

 Sagaidāms, ka gada inflācija šā gada oktobrī būs nedaudz zem, bet tuvu 4%, savukārt patēriņa cenu pieaugums novembrī un decembrī piebremzēsies attiecīgi līdz 3,7% un 3,5%.

Situācija ar patēriņa cenu pārmaiņām pēdējā pusgada laikā saglabājusies nemainīga, un gada inflācija svārstās ap 4%. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenas šā gada septembrī vidēji bija par 4,1% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Tādējādi šā gada deviņos mēnešos inflācija veidoja 3,7%.

Kopumā cenu kāpums attīstās atbilstoši FM šā gada jūnijā izstrādātajām makroekonomikas prognozēm, norāda FM.

Šādu patēriņa cenu kāpumu FM ieskatā var raksturot kā augstu, it īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ko lielā mērā nosaka tikai dažas preču un pakalpojumu grupas. Vienlaikus, analizējot patēriņa cenu pārmaiņas, FM akcentē arī darba samaksas izmaiņas, jo šīs divas komponentes vienlaicīgi ietekmē mājsaimniecību patēriņu. FM uzsver, ka darba samaksas pieaugums šogad vairāk nekā divas reizes pārsniedz inflāciju.

Lai arī dati par trešo ceturksni vēl nav pieejami, dati par pirmo pusgadu liecina, ka vidējā darba samaksa palielinājusies par 8,2%. Tomēr FM atzīst, ka tas nav veicinājis privāto patēriņu, kas šā gada pirmajā pusē samazinājies par 0,4%. Kā vienu no iemesliem tam FM min straujo pārtikas cenu lēcienu. Pārtikas preces ir pieskaitāmas pie cenu neelastīgām precēm, jo tās grūti aizstāt ar citām precēm, līdz ar to grūti minimizēt cenu ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā septembrī noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 6,8%, izskaidrojot 1,8 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. FM norāda, ka šāds cenu pieaugums kopumā atbilst vidējam cenu kāpumam kopš šā gada sākuma. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pārtika sadārdzinājās par 0,1%. Vienlaikus svaigu augļu, kartupeļu un citu svaigo dārzeņu cenas salīdzinājumā ar augustu pat samazinājās.

Viens no iemesliem pārtikas cenu kāpumam ir šā gada vājā un mazāk kvalitatīvā augļu un dārzeņu raža, skaidro FM. Analizējot inflācijas datus, FM secina, ka šis faktors jau pilnā mērā ir atspoguļojies patēriņa cenās, līdz ar to tam vairs nevajadzētu ietekmēt augļu un dārzeņu cenas.

Pozitīvas tendences vērojamas arī attiecībā uz pārtikas cenām pasaules tirgos, informē FM. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss šā gada septembrī, salīdiznot ar pērnā gada septembri, palielinājies par 3,4%, pretstatā 6,7% vidējam pieaugumam iepriekšējos mēnešos kopš šā gada sākuma, ko noteica graudu un cukura cenu samazinājums. Savukārt piena un eļļas produktu cenas turpina palielināties, lai arī mazākā apmērā.

FM sagaida, ka pārtikas cenas turpmākajos mēnešos minimāli palielināsies, bet gada izteiksmē pieaugums 5,5% līdz 6% apmērā saglabāsies bāzes efektu dēļ.

Attiecībā uz citām svarīgām precēm un pakalpojumiem FM piemin ar mājokļa apsaimniekošanu saistītās preces un pakalpojumus. Kanalizācijas un atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas gada laikā palielinājās attiecīgi par 8,4% un 6,6%. Savukārt ar energoresursiem saistītiem mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem cena sadārdzinājās par 2,5%.

Tomēr FM norāda, ka šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas būtiski atšķiras. Elektroenerģija un gāze bija attiecīgi par 10,8% un 11,9% dārgāka, bet cietais kurināmais un siltumenerģija attiecīgi par 4,1% un 4,5% lētāka nekā pērnā gada septembrī.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā – šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri – pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.