Fiskālās disciplīnas padome: Nākamā gada budžets jāveido ar īpašu fiskālo piesardzību
Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību, kas var rezultēties vājākos ekonomiskās izaugsmes un fiskālos rādītājos, valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Padomē uzsver, ka valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežģītāks lēnās ekonomikas izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ.
Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes, atzīmē FDP.
Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026.gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr FDP neizslēdz, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu,” pauž FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
FDP ziņojumā norāda, ka šā brīža ģeopolitiskā situācija Latvijai rada nepieciešamību kāpināt aizsardzības izdevumus, taču lēnās izaugsmes apstākļos tas ir izaicinājums. “ReArm Europe” plānā Eiropas Savienība (ES) izveidojusi SAFE programmu, kas ļautu Latvijai būtiski palielināt aizsardzības izdevumus ilgtermiņa drošības nodrošināšanai. Eiropas Komisijas izņēmuma klauzula pieļauj līdz 2028.gadam papildu izdevumus aizsardzībai 1,5% no IKP gadā, kas ierobežo aizņēmuma apjomu.
Latvija ir iesniegusi provizorisku pieteikumu SAFE aizņēmumam (kopējais ES apjoms – 150 miljardi eiro), bet oficiālais pieteikums un investīciju plāns jāiesniedz līdz 30.novembrim. Aizdevumam paredzēti elastīgi nosacījumi – līdz 45 gadiem atmaksai un 10 gadu pamatsummas maksājumu atlikšana, bet daļa līdzekļu tiktu ieguldīta vietējā aizsardzības industrijā, stimulējot ekonomiku, īpaši būvniecības un rūpniecības nozarēs.
FDP atgādina, ka 2025.gada pirmajā ceturksnī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātajiem datiem, reālais IKP samazinājās par 0,3%. Jau piecus ceturkšņus pēc kārtas IKP salīdzināmajās cenās ir bijis negatīvs vai tuvs nullei.
Kā pozitīvu tendenci FDP min CSP datus par pārliecinošu izaugsmes atgriešanos vairākos būtiskos Latvijas ekonomikas segmentos, tomēr mājsaimniecību patēriņš joprojām ir vājš, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinās, iedzīvotāji vairāk uzkrāj, nevis tērē. Inflācija septiņos mēnešos nav bijusi zemāka par 3%. Jūlijā patēriņa cenas pieauga par 3,8%, tāpat kā jūnijā. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmentā cenas kāpa par 6,9%, tostarp pārtikai pieaugums bija 5,3%.
Tikmēr “Eurostat” IKP ātrā novērtējuma dati par lielāko tirdzniecības partneru izaugsmi 2025.gada pirmajā pusē rāda, ka reģiona ekonomikas atkopjas, lai gan nevienmērīgi. Tostarp FDP norāda, ka Lietuvā bijis 3% pieaugums otrajā ceturksnī un 3,2% pusgadā, Igaunijā – attiecīgi 0,5% un 0,1%, Vācijā – 0,4% un 0,2%, bet Zviedrijā – 0,9% gan ceturksnī, gan pusgadā.
Neraugoties uz vājo ekonomisko vidi, pozitīvas tendences vērojamas Latvijas nodokļu ieņēmumos, ko 2025.gadā varētu veicināt privātā patēriņa pieaugums un ES fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā, norāda FDP. Tāpat ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanās un globālās vides uzlabošanās var pozitīvi ietekmēt ārējās tirdzniecības vidi un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus.
Rakstīt komentāru