Eksperti: Bankas ir gatavas finansēt atjaunojamās enerģijas projektus Austrumeiropā, bet jāveicina elektroenerģijas patēriņš reģionā

Bankas un investīciju fondi ir gatavi finansēt atjaunojamās enerģijas projektus Austrumeiropā, bet vajadzīgs palielināt elektroenerģijas patēriņu reģionā, sestdien Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa foruma diskusijā “Atjaunojamā enerģija kā izaugsmes dzinējspēks: konkurētspējas veicināšana Centrālajā un Austrumeiropā” norādīja eksperti.

Diskusijā piedalījās ERAB Ilgtspējīgas infrastruktūras grupas Eiropas enerģētikas nodaļas reģionālais vadītājs Žiljēns Moduī, Lietuvas enerģētikas grupas “Ignitis” Eiropas un Baltijas lietu vadītāja Anu Eslasa, Eiropas atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Green Genius” valdes priekšsēdētājs Ruslans Sklepovičs, Francijas atjaunojamās enerģijas un zaļās infrastruktūras investīciju fonda “RGreen Invest” kredītfinansējuma un parāda investīciju struktūrvienības vadītāja Matilde Ketofa un Somijas atjaunojamās enerģijas projektu attīstītāja un fondu pārvaldnieka “Taaleri Energia” izpilddirektors Kajs Rintala.

Diskusijas laikā dalībnieki norādīja, ka Baltijas tirgus nav sadalāms, uz to ir jāskatās kā uz vienotu.

Eslasa uzsvēra, ka Baltijas valstīm vajadzīgs vienots redzējums, ko un kur vēlas būvēt. Lielākā problēma ar atjaunojamās enerģijas projektiem pašlaik ir tāda, ka nav vienota skatījuma. Latvija, Lietuva un Igaunija ir mazas valstis, un vietējie uzņēmumi pārsvarā attīstās visās trīs valstīs, tāpēc būtiski, ka valstīm ir kopēja stratēģija.

Viņasprāt, būtiski ir saprast, ka ne uz vienu energoresursu nevar pilnībā paļauties, jo tie ir nepastāvīgi. Tāpēc pašreizējā brīdī svarīgi ir domāt par enerģiju uzkrājošajām baterijām (BESS), kurās uzglabāt ar atjaunojamiem energoresursiem saražoto enerģiju.

Arī Rintala teica, ka pēdējo trīs gadu laikā ir notikusi apzināšanās, ka atjaunojamie energoresursi ir nepastāvīgi. Baltijā, Polijā un pārējā Austrumeiropā ir attīstījušies liela apjoma saules enerģijas parki, kā rezultātā elektroenerģijas cenas dienas laikā kļūst ļoti tuvas nullei. Tas savukārt liek domāt, ka nākamā lieta, kas tirgū ir vajadzīga, ir BESS.

Sklepovičs norādīja, ka Baltijas reģions ir labs piemērs Eiropā, jo četros gados atjaunojamo energoresursu ražošana ir būtiski palielināta. Viņš uzsvēra, ka šādus projektus varētu būvēt daudz, bet lielāka problēma ir patēriņš, jo tikai ar lielāku patēriņu var panākt zemākas elektroenerģijas cenas.

Arī Eslasa norādīja, ka problēma Baltijas reģionā ir elektroenerģijas patēriņš, jo kādam saražotā elektroenerģija ir jāpārdod. Pašreiz p elektroenerģijas patēriņš nav gana liels visiem plānotajiem projektiem.

Kā būtiskāko risinājumu patēriņa veicināšanā diskusijas dalībnieki minēja datu centrus, kas savā darbā patērē lielu daudzumu elektroenerģijas.

Eslasa skaidroja, ka pašlaik, plānojot datu centrus, noteicošais nav elektroenerģijas cena. Datu centru attīstītāji saprot, ka būtiskākais nav zemākā cena, bet gan uzticama elektroenerģijas piegāde un paredzamība.

Eslasa arī norādīja, ka jebkurai no Baltijas valstīm nepieciešams piesaistīt kādu datu centru, un tad tādi attīstīsies arī pārējās Baltijas valstīs. Pašreiz Baltijā nav šādu datu centru, kas pamatā skaidrojams ar to, ka lielās kompānijas Baltijas reģionu nav ieplānojušas savās stratēģijās. Viņa uzsvēra, ka tam ir jādod laiks.

Sklepovičs norādīja, ka datu centru piesaistīšanai jābūt katras Baltijas valsts valdības prioritāšu sarakstā, jo tā reģionam tiks piesaistītas būtiskas investīcijas un enerģijas patērētāji.

Kā vēl vienu būtisku elektroenerģijas patēriņa pieauguma veicinātāju eksperti minēja elektroauto. Sklepovičs pauda, ka elektroauto tirdzniecības rādītāji aug ļoti strauji, un, lai gan viena automašīna elektroenerģijas patēriņu īpaši neietekmē, ļoti liels skaits elektroauto palielina kopējo elektroenerģijas patēriņu.

Runājot par projektiem pieejamo finansējumu, infrastruktūras investīciju fonda “RGreen Invest” pārstāve Ketofa teica, ka ar finansējuma izsniegšanu projektiem Austrumeiropā nav problēmu. Viņa uzsvēra, ka arī bankas labprāt izsniedz aizdevumus šo projektu finansēšanai.

Arī Rintala uzsvēra, ka nav problēmu ar finansējuma piesaisti, un gan bankas, gan investīciju fondi ir gatavi ieguldīt reģionā par spīti ģeopolitiskajai situācijai.

šajā nedēļas nogalē Rīgā notiek ERAB pilnvarnieku gada sanāksme un biznesa forums.