Ilvija, Marlēna, Ziedone
Iesūti
Atpakaļ

Ar reģionālās nozīmes autobusiem pirmajā pusgadā pārvadāts par 38,5% vairāk pasažieru

Latvijā ar reģionālās nozīmes autobusiem pirmajā pusgadā pārvadāti 10,22 miljoni pasažieru, kas ir par 38,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā, liecina Autotransporta direkcijas publiskotā informācija.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2020.gada pirmo pusgadu, reģionālajos autobusos pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 4,7%.

Savukārt vilcienos pirmajos sešos mēnešos pārvadāti 6,88 miljoni pasažieru, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā un par 11,8% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā.

Kā norāda Autotransporta direkcija secināms, ka pārvadāto pasažieru skaits vēl joprojām ir būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas, proti, 2022.gada pirmajā pusgadā reģionālās nozīmes pārvadājumos pasažieru skaits bijis par 27% mazāks nekā 2019.gadā attiecīgā periodā. Savukārt, salīdzinot ar 2020.gada datiem, var secināt, ka pasažieru skaits 2022.gada pirmajā pusgadā ir pārsniedzis 2020.gada attiecīgā perioda rezultātus, sasniedzot vismaz 8% pasažieru skaita palielinājumu, kas liecina par nozares lēnu atkopšanos pēc pandēmijas apkarošanai

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Līdzīgi raksti

Ekonomika | Tehnoloģijas | Šodien, 08:11
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, aģentūru LETA informēja “Swedbank”, atsaucoties uz veikto aptauju. Jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki naudu vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), taču pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu. Aptaujas dati rāda, ka piecu līdz sešu gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% – par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmērs ir līdz pieciem eiro mēnesī. Vairāk nekā puse jeb 52% vecāku norāda, ka septiņu līdz desmit gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. Vecāki, kuru bērni ir 11-15 gadu vecumā, 60% gadījumu norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī. Savukārt 16-19 gadu vecumā kabatas nauda lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. Kopumā 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Swedbank” Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 1011 vecākus visā Latvijā, kuriem ir piecus līdz 23 gadus veci bērni.