Aptauja: Latvijā 32% vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītībai
Latvijā 32% vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītībai.
Vienlaikus Latvijā 37% vecāku neveido uzkrājumu bērnu nākotnei.
Aptauja atklāj, ka vecāku uzkrājumu paradumi bērnu nākotnei Baltijas valstīs atšķiras. Izglītībai visbiežāk uzkrāj Latvijā un Lietuvā – attiecīgi 32% un 31% vecāku, kamēr Igaunijā šādu uzkrājumu veido 21% ģimeņu, kas ir zemākais rādītājs Baltijā.
Uzkrājumi bez konkrēta mērķa, ļaujot bērnam pašam vēlāk izlemt, kā izmantot līdzekļus, ir nedaudz populārāki Lietuvā – 19% vecāku. Latvijā un Igaunijā šādu pieeju izvēlas vienādi – 16% vecāku katrā valstī.
Aptaujas rezultātos redzams, ka Igaunijā vecāki salīdzinoši bieži uzkrāj mājokļa iegādes atbalstam, kur šādu izvēli norādījuši 13% vecāku. Lietuvā šādu atbildi snieguši 11%, savukārt Latvijā tikai 5% vecāku paredz līdzekļus bērna nākotnes mājokļa iegādei.
Bērnu talantu attīstībai, piemēram, sportā vai mūzikā, Latvijā uzkrāj 4% vecāku, kamēr Lietuvā un Igaunijā 3% vecāku.
Tomēr liela daļa vecāku Baltijas valstīs neveido uzkrājumus bērnu nākotnei. Igaunijā tie ir 40%, Latvijā šis rādītājs sasniedz 37%, bet Lietuvā – 30%.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2025.gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Baltijas valstu iedzīvotāju, kuriem ir bērni.
