Aptauja: Latvijā 29% iedzīvotāju uzkrājumus veido skaidrā naudā

Latvijā 29% iedzīvotāju uzkrājumus veido skaidrā naudā, aģentūru LETA informē bankā “Citadele”, atsaucoties uz meitasuzņēmuma, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “CBL Asset Management” veikto aptauju.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka Igaunijā un Lietuvā skaidru naudu krāj aptuveni 17% iedzīvotāju.

Aptaujas dati rāda, ka Latvijā krāt skaidru naudu biežāk izvēlas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kā arī Latgalē dzīvojošie.

“CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norāda, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir izteiktāka uzticība skaidras naudas uzkrājumiem. To veicina gan vēsturiski ieradumi, gan sajūta par lielāku kontroli pār saviem finanšu līdzekļiem.

“Skaidras naudas uzkrājumi ilgtermiņā zaudē vērtību inflācijas dēļ un ir pakļauti arī praktiskiem riskiem. Tāpat jāapzinās, ka uzkrājumi skaidrā naudā nepiedalās ekonomikas apritē un neveicina kopējo ekonomisko attīstību,” skaidro Purgailis.

Salīdzinot Baltijas valstis, Lietuva izceļas ar aktīvāku investīciju kultūru. Investīcijas, piemēram, ieguldījumu fondos vai akcijās, par ērtāko uzkrājumu veidu minējuši 10% aptaujāto Latvijā un 14% Igaunijā, bet Lietuvā šādu izvēli izdara 31% iedzīvotāju.

Purgailis norāda, ka aptaujas rezultāti apliecina būtiskas atšķirības uzkrājumu paradumos Baltijā. Latvijā iedzīvotāji biežāk izvēlas konservatīvus risinājumus, savukārt Lietuvā investēšana ir kļuvusi par ikdienišķu praksi, kas liecina par lielāku finanšu pratību, uzticību finanšu sistēmai un ilgtermiņa domāšanu. Ekonomists pauž nožēlu, ka Latvijas iedzīvotāju vēsturiskā pieredze vairākos notikumos ir mazinājusi uzticību finanšu sistēmai un veicinājusi zemāku gatavību uzņemties risku.

Aptaujas rezultāti liecina, ka jaunākajās p grupās – no 18 līdz 29 un no 30 līdz 39 gadiem – izteikti dominē krājkonts, ko par ērtāko uzkrājumu veidu atzīst attiecīgi 47% un 45% aptaujāto.

Vienlaikus šajās grupās ir arī salīdzinoši lielāka interese par investīcijām, piemēram, ieguldījumu fondos un akcijās, kas liecina par elastīgāku domāšanu, augstāku digitālo pratību un gatavību uzņemties lielāku finanšu risku.

Vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem krājkonts joprojām saglabā vadošo lomu (37%), tomēr būtiski pieaug arī skaidras naudas uzkrāšana mājās (36%), iezīmējot interesi par konservatīvāku pieeju.

Iedzīvotāju aptauju “CBL Asset Management” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2025. gada beigās, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.