Ilvija, Marlēna, Ziedone
Iesūti
Atpakaļ

Aptauja: Latvijā 18% iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē vairāk nekā 31% no saviem ikmēneša ienākumiem

Gandrīz katrs piektais jeb 18% Latvijas iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē vairāk nekā 31% no saviem ikmēneša ienākumiem, un vairums Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu mājokli,  informēja nekustamo īpašumu attīstītājs “Merko mājas”, atsaucoties uz kopā ar tirgus pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas arvien vairāk ietekmē iedzīvotāju vērtējumu par savu mājokli un lēmumu par jauna īpašuma iegādi, secināts aptaujā. Proti, mājokļa uzturēšanas izmaksas kļuvušas par vienu no izšķirošajiem faktoriem, vērtējot gan esošā mājokļa piemērotību, gan izvēloties, kādam īpašumam dot priekšroku nākotnē.

Iedzīvotāju neapmierinātība ar mājokli visbiežāk neveidojas viena faktora ietekmē, bet gan vairāku savstarpēji saistītu problēmu rezultātā. “Merko mājas” aptauja rāda, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 67% ir neapmierināti ar savu mājokli. Kā galvenie iemesli tiek minēta veca ēka ar zemu būvniecības kvalitāti (24%), augsti komunālie maksājumi (23%) un mazāka platība nekā ir nepieciešams (24%).

“Merko mājas” skaidro, ka šie rezultāti iezīmē tiešu sasaisti starp ēkas tehnisko stāvokli un tās uzturēšanas izmaksām – jo zemāka ēkas energoefektivitāte, jo lielāks finansiālais slogs iedzīvotājiem ikdienā. Tādējādi komunālo maksājumu jautājums bieži vien nav atsevišķa problēma, bet gan tiešas mājokļa kvalitātes sekas.

Aptaujas dati rāda, ka gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par īri vai hipotekāro kredītu maksā 20-30% no saviem ikmēneša ienākumiem, savukārt 15% iedzīvotāju šie maksājumi pārsniedz 31% no ienākumiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz katrs piektais jeb 18% iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē vairāk nekā 31% no saviem ikmēneša ienākumiem. Būtiskas atšķirības starp vecuma grupām kopumā nav vērojamas, lai gan visbiežāk ar šādu finansiālo slogu saskaras iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (27%), kā arī 40-49 gadu vecuma grupa (19%).

Kopumā lielākā daļa – aptuveni trešdaļa iedzīvotāju – komunālajiem maksājumiem atvēl 10-20% no saviem ikmēneša ienākumiem, savukārt vismazākā daļa jeb 15% norāda, ka komunālie maksājumi nepārsniedz desmito daļu no ienākumiem.

Vairums Latvijas iedzīvotāju jeb 85% norāda, ka zemāki komunālie maksājumi un mājokļa uzturēšanas izmaksas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, izvēloties jaunu īpašumu, apsteidzot tādus kritērijus kā lokācija, infrastruktūra un dzīvesveida aspekti, piemēram, kopienas sajūta, ūdens tuvums vai ģimenei piemērota vide.

Aptaujas dati kopumā rāda, ka mājokļa uzturēšanas izmaksas daudzām mājsaimniecībām jau pietuvojas līmenim, kur tās sāk būtiski ietekmēt ikdienas finanšu iespējas.

Aptauju pēc “Merko mājas” pasūtījuma 2026. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.

Līdzīgi raksti

Ekonomika | Tehnoloģijas | Šodien, 08:11
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, aģentūru LETA informēja “Swedbank”, atsaucoties uz veikto aptauju. Jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki naudu vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), taču pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu. Aptaujas dati rāda, ka piecu līdz sešu gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% – par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmērs ir līdz pieciem eiro mēnesī. Vairāk nekā puse jeb 52% vecāku norāda, ka septiņu līdz desmit gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. Vecāki, kuru bērni ir 11-15 gadu vecumā, 60% gadījumu norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī. Savukārt 16-19 gadu vecumā kabatas nauda lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. Kopumā 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Swedbank” Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 1011 vecākus visā Latvijā, kuriem ir piecus līdz 23 gadus veci bērni.

Rakstīt komentāru

Lai atstātu komentāru, nepieciešams autorizēties
Komentāru nav.