Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā samazinājies par 0,9%

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos bija 218,452 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 0,9%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025. gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm – 122,665 miljonus eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos.

Tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 7,3%, sasniedzot 105,023 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora palielinājušies par 7,9%, sasniedzot 15,28 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu spēlēm kāpuši par 33,9% – līdz 2,362 miljoniem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēļu automātiem šogad deviņos mēnešos bija 85,684 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir kritums par 10,8%.

Savukārt azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 8,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% mazāk nekā pirms gada, ieņēmumi no totalizatora vietām – 1,661 miljons eiro, kas ir par 7,3% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 63 000 eiro apmērā, kas ir kritums par 16,1%.

Inspekcijas dati arī liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm bija 77,36 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,6% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Šogad deviņos mēnešos Latvijā azartspēles organizēja 20 komersanti, no tiem seši komersanti organizēja klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, trīs komersanti organizēja totalizatoru likmju pieņemšanas vietās, bet 18 komersanti organizēja interaktīvās azartspēles.

“Klātienes spēļu zāļu un kazino apmeklētājiem pārceļoties uz interaktīvo vidi, arī azartspēļu tirgus Latvijā kopumā turpina pārorientēties uz digitālo vidi. Spēļu zāļu ieņēmumu samazinājumu veicina gan pašvaldību administratīvie lēmumi, gan pašu komersantu rentabilitātes aprēķini,” pauž Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Tāpat viņa atzīmē, ka Latvijā spēļu zāļu un azartspēļu automātu skaits samazinās. Ja pirms pandēmijas Latvijā darbojās kopumā 310 spēļu zāles ar 8720 automātiem, tad 2025. gada septembrī Latvijā bija 166 spēļu zāles ar 4175 automātiem.

2025. gada deviņos mēnešos nozares komersanti valsts un pašvaldību budžetos ieskaitījuši kopumā 44,058 miljonus eiro, kas ir par 2,08 miljoniem eiro mazāk nekā plānots, bet par 1,186 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos. Papildus speciālajiem nodokļiem un nodevām, nozares komersanti pārējo nodokļu veidā ieskaitījuši valsts budžetā 46,596 miljonus eiro.

Pagājušā gada deviņos mēnešos azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm bija 220,463 miljonu eiro apmērā.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998. gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju no 2026. gada 1. aprīļa pievienos Valsts ieņēmumu dienestam (VID).