Par datorkrāpšanā iegūtas naudas legalizāciju diviem vīriešiem piespriež 180 stundas sabiedriskā darba

Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par datorkrāpšanā iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko izdarījusi trīs personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, līdz ar to diviem apsūdzētajiem stājies spēkā sods – sabiedriskais darbs uz 180 stundām,  informēja AT.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka trīs apsūdzētie bija savstarpēji vienojušies par konta atvēršanu bankā, lai uz to pārskaitītu noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus.

Pēc bankas konta atvēršanas vīrietis, uz kura vārda tas bija atvērts, šajā kontā saņēma datorkrāpšanas ceļā iegūtus naudas līdzekļus no ārvalsts kredītiestādes konta un centās tos tajā pašā dienā izņemt. To izdevās izdarīt tikai daļēji, jo bankomātā bija sasniegts skaidras naudas izņemšanas limits, savukārt bankas filiāles darbinieks atteicās izmaksāt atlikušos kontā ieskaitītos līdzekļus.

Lai maldinātu banku par naudas līdzekļu izcelsmi, apsūdzētie nākamajā dienā sagatavoja un centās iesniegt nepatiesu rakstveida paskaidrojumu un šķietami izrakstītu rēķinu par pakalpojumiem, taču vēlreiz saņēma atteikumu.

Daļu no kontā ienākušajiem naudas līdzekļiem viens no apsūdzētajiem, kurš no konta turētāja bija ieguvis internetbankas piekļuves datus, nesekmīgi centās pārskaitīt uz citu kontu.

Ekonomisko lietu tiesa bija attaisnojusi visus trīs apsūdzētos, atzīstot, ka viena apsūdzētā piedalīšanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, bet attiecībā uz abiem pārējiem pastāv saprātīgas šaubas, vai viņi zinājuši, ka kontā ieskaitītajiem līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme.

Rīgas apgabaltiesa bija izbeigusi krimināllietu pret vienu no apsūdzētajiem, kurš pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas bija miris, un apmierinājusi prokurora apelācijas protestu par attaisnojošo spriedumu, atzīstot abus pārējos apsūdzētos par vainīgiem un nosakot katram no viņiem sabiedrisko darbu uz 180 stundām.

Tiesa atzina, ka tai nav šaubu, ka apsūdzētie gan zināja par svešas naudas ienākšanu kontā apstākļos, kas ir raksturīgi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, gan bija apzināti centušies maldināt banku, tādēļ bija rīkojušies ar tiešu nodomu.

AT secināja, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata, jo sūdzībās norādītie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas veiktā faktu vērtējuma pārskatīšanu, nevis nolēmuma atcelšanu juridisku iemeslu dēļ.

AT ieskatā apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi liecības, ko viens no apsūdzētajiem sniedzis liecinieka un vēlāk apsūdzētā statusā, un atzinusi tās par ticamām, tādēļ kasatoru argumenti par notiesāšanu bez pietiekamiem un ticamiem pierādījumiem, vienīgi uz pieņēmumu pamata, ir nepamatoti.