Līdz gada beigām plānots veikt neatkarīgu pētījumu pārejai uz dējējvistu turēšanu bez sprostiem

 Līdz gada beigām plānots veikt neatkarīgu pētījumu pārejai uz dējējvistu turēšanu bez sprostiem, trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Normunds Šmits.

Lai gan komisijā bija plānots skatīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, likumprojekta iesniedzēji, Saeimas deputāti Jānis Patmalnieks (JV) un Andris Kulbergs (AS), atsauca savus parakstus pie likumprojekta, tādējādi likumprojekts tiks atsaukts.

Deputāti parakstu atsaukšanu pamatoja ar nesenajiem notikumiem SIA “Alūksnes putnu ferma”, kur novērsti četri nelikumīgas iekļūšanas mēģinājumi, kas deputātiem nebija pieņemami.

To gan biedrības “Dzīvnieku biedrības” vadītāja Katrīna Krīgere noliedza, norādot, ka nekādas ielaušanās neesot bijušas un tas esot “Alūksnes putnu fermas” PR gājiens, apmelojot dzīvnieku aizstāvējus, jo viņi “gatavojas nepatīkamām ziņām par konstatētajām prasību neievērošanām uzņēmumā”.

Šmits informēja, ka ZM neiebilst, ka nozarei ir jāmainās un ir jāattīsta ētikas jautājumi, tomēr ir jāveic neatkarīgs pētījums, lai novērtētu šīs pārejas ietekmi gan finansiāli, gan uz darbaspēku. Līdz ar to ir paredzēts veikt pētījumu, un tam ir atvēlēts finansējums.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns informēja, ka pētījuma atskaite tiks iesniegta līdz gada beigām. “Pētniekiem būs jāsniedz atbilde uz to, kādas būs izmaksu izmaiņas un kādas būs papildu izmaksas, kā tas ietekmēs nozaru ienesīgumu pie diviem attīstības scenārijiem – pie strauja termiņa (līdz 2030. gadam) vai pakāpeniski atbilstoši tirgus pieprasījumam,” viņš piebilda.

Viņš arī informēja, ka pētījumā tiks analizēts, kādu ietekmi šāds aizliegums varētu radīt uz cenām un pieprasījumu gan mazumtirdzniecībā, gan no pārstrādes puses, kā arī tiks vērtēts aspekts, kādu iespaidu aizliegums atstās uz olu eksportu un citiem aspektiem.

AS “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps informēja, ka uzņēmums turpina investēt apjomīgu finansējumu pārejai uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu, tādējādi ir “nospriegotas kredītsaistības”, kas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro. Viņš uzsvēra, ka uzņēmums turpinās pāreju, tomēr, iespējams, valstij vajadzētu palīdzēt aizņemties vairāk līdzekļu, lai šo pāreju nodrošinātu ātrāk.

Savukārt Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) pārstāvis Jānis Gaigals norādīja, ka nozares ieskatā optimāla būtu pakāpeniska atteikšanās no sprostu sistēmām, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo lielie uzņēmumi jau veic būtiskas investīcijas, kā arī jābūt saprātīgiem atbalsta mehānismiem, ja tiktu noteiktas konkrētas prasības.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka nozare pakāpeniski mainās un neesot pareizi, ka dzīvnieku aizstāvības organizācijas stāv “ar patāgu un taisa negatīvu PR”, jo paši uzņēmumi turpina pārorientēties.

“Alūksnes putnu fermē” novērsti četri nelikumīgas iekļūšanas mēģinājumi.

Saistībā ar mēģinājumiem iekļūt “Alūksnes putnu fermas” teritorijā uzņēmums vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.

Uzņēmumā norāda, ka 2026. gada februārī un martā tā teritorijā un ražošanas telpās konstatēti vismaz četri nesankcionētas iekļūšanas mēģinājumi, tostarp, izmantojot bezpilota lidaparātus jeb dronus.

Tāpat ziņots, ka iepriekš likumprojektu iesniedza Andris Šuvajevs (P), Patmalnieks, Kulbergs, Leila Rasima (P) un Ramona Petraviča (LPV).

Kā iepriekš norādīja deputāti, likumprojekts esot atbilde uz nopietnajiem iebildumiem, ko pret šādu turēšanas veidu jau sen pauduši dzīvnieku labturības eksperti. Gan Latvijā, gan visā Eiropā esot tendence, ka gandrīz viss mazumtirdzniecības sektors jau apzinās un rēķinās ar pāreju uz olām, kas dētas alternatīvos vistu turēšanas veidos, kas sasaucas ar sabiedrības vairākuma viedokli, kas noraida dējējvistu turēšanu sprostos.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka dējējvistu turēšanas sprostos pilnīgs aizliegums graušot Latvijas ekonomiku un palielināšot importa produkcijas patēriņu. Viņš apgalvoja, ka Saeimā izskatīšanai nodotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā būtiski palielināšot vietējās vistu gaļas un olu cenu.

Tāpat Gūtmanis apgalvoja, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs mazturīgos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties nopirkt dārgāku pārtiku, kā rezultātā cilvēki vairāk patērēs apšaubāmas kvalitātes un audzēšanas apstākļu vistu olu un gaļas importa produkciju.