Vides organizācijas iebilst pret kailcirtes pieļaujamās platības palielināšanu

Vides organizācijas iebilst pret kailcirtes pieļaujamās platības palielināšanu, kas plānota Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajos un valdībā virzītajos noteikumu par koku ciršanu mežā grozījumos.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) noteikumu projektu nav saskaņojusi un atzinumā norādījusi, ka uztur jau iepriekš izteikto iebildumu pret pieļaujamās kailcirtes platības palielināšanu 39% Latvijas mežu atbilstoši Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” datiem. LOB ieskatā šādiem grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko ZM nav vērtējusi. Turklāt šādi grozījumi ir pretrunā Latvijas meža politikas principiem, Eiropas Savienības (ES) Meža stratēģijai un Dabas atjaunošanas regulai, norāda LOB.

LOB jau iepriekš rosinājusi, ka virkni ZM uzrādīto problēmu iespējams risināt, nosakot visos meža tipos vienādu maksimāli pieļaujamo kailcirtes platību – divus hektārus (ha). LOB norāda, ka noteikumu anotācijā minētais arguments par pašreizējo nogabalu platību ir nepamatots, ņemot vērā to, ka nogabalu robežas nemitīgi tiek mainītas. It īpaši ilgākā termiņā šādi grozījumi motivēs meža apsaimniekotājus veidot lielākus nogabalus, līdz ar to palielinot arī 5 ha lielo kailciršu īpatsvaru. Tāpat anotācijā joprojām pilnīgi nepamatoti minēts vēja postījumu risks kā viens no argumentiem par labu kailciršu platību palielināšanai, lai gan ir zināms, ka patiesībā tieši lielāki izcirtumi palielina vēja postījumu riskus palikušajās audzēs, uzsver LOB.

Arī Pasaules Dabas fonds (PDF) iebilst pret kailcirtes pieļaujamās platības palielināšanu, kas gan vietas līmenī, gan ainavas līmenī palielinās videi nedraudzīgas prakses – kailcirtes pielietojumu, ko izziņas dokumentā atzīst arī ZM. Ja nepieciešams mazināt administratīvo slogu šīs normas izpildē un pastāv arguments par inventarizācijas datu subjektīvu interpretāciju, tad PDF priekšlikums ir noteikt vienādu kailcirtes maksimāli pieļaujamo platību visos meža tipos 2 ha.

PDF kategoriski iebilst pret izlases cirtes prakses izmaiņām noteikumu grozījumos – līdz 0,5 hektāra atvēruma iespējamības noteikšanai. Šāda norma degradē izlases cirtes pielietojumu pēc nodoma – dažādās mežaudzēs iekšējās attīstības dinamikas uzturēšanu konkrētās teritorijās, uzsver PDF. Šādas prakses īstenošana būtu pārāk intensīva un nevar tikt uzskatīta par savietojamu ar bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu teritorijās ar bioloģiskās daudzveidības prioritāru mērķi, brīdina PDF.

Izprotot, ka neproduktīvās audzes ciršana juridiski nav kailcirtes pielietojums, tomēr izpilde un būtiska negatīvā ietekme uz meža ekosistēmu atbilst kailcirtes īstenošanai, un tādēļ svarīgi saglabāt spēkā esošo regulējumu par neproduktīvo mežaudžu nociršanu atbilstoši kailcirtes maksimālās platības ierobežojumiem un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumu ievērošanu, norāda PDF.

PDF uztur arī priekšlikumus par dabas aizsardzības prasību pastiprināšanu, proti, ekoloģisko koku skaita un atmirušās koksnes īpatsvara palielināšanu, kas neprasa papildu administratīvo slogu tiesiskā regulējuma uzraudzībā un īstenošanā. Sniegto priekšlikumu iekļaušana tiesiskajā regulējumā būtu būtisks ieguldījums negatīvās ietekmes uz dabu mazināšanā, cērtot kokus, īpaši kailcirtes pielietojumā kā videi nedraudzīgā praksē, bet dominējošā koksnes ieguves veidā galvenajā cirtē Latvijā, uzsver PDF.

Latvijas Dabas fonds (LDF) uztur iebildumus pret noteikumu projekta tālāku virzību, jo tas ietver grozījumus, kas rada ietekmi uz vidi, kas nav izvērtēta, ne sagatavojot grozījumu projektu, ne arī Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi izvērtējumā.

LDF uzsver, ka grozījumi atvieglo un palielina meža nociršanas iespējas, tādējādi pastiprinot mežu fragmentāciju, un vienlaikus tiek samazinātas vides prasības – atstājamo ekoloģisko koku un sauso koku skaits galvenajā cirtē pēc caurmēra. Grozījumi paredz arī izlases cirtēs atvērumus līdz 0,5 hektāram pašreizējo 0,2 hektāra vietā, kas neatbilst izlases ciršu būtībai.

Kā vēstīts, ZM skaidro, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.

ZM rosina turpmāk galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantot Meža valsts reģistra datus, ja meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra. Savukārt mežaudzēs, kur inventarizācija veikta agrāk, kā arī strīdus situācijās caurmēru noteiks ar pašlaik paredzētajām mērīšanas metodēm.

Grozījumi paredz arī vienkāršot neproduktīvu mežaudžu atzīšanas kārtību, plašāk izmantojot Meža valsts reģistra datus. Tāpat paredzēts noteikt, ka par neproduktīvu var atzīt 31 līdz 40 gadus vecu apšu mežaudzi, kurai konstatētas serdes trupes pazīmes.

ZM rosina vienkāršot arī egļu astoņzobu mizgrauža bojāto egļu mežaudžu noteikšanu, precizējot bojāta koka pazīmes un paredzot vienkāršāku kārtību kaitēkļa invadēto mežaudžu identificēšanai. Ministrijā uzsver, ka grozījumi nepaplašinās bojātu koku nociršanas iespējas, bet vienkāršos to noteikšanas un uzmērīšanas kārtību.

Tāpat grozījumi paredz samazināt prasības cirsmu robežu iezīmēšanai dabā. Obligāta robežu marķēšana saglabāsies gadījumos, kad cirsma robežojas ar citu īpašumu vai ar aizsargājamu teritoriju vai aizsargjoslu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi.

Grozījumi paredz arī, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas varēs norādīt Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb “LKS-2020”, kā arī vēl citi grozījumi.