“Zemnieku saeima” aicina neatbalstīt likuma grozījumus ar bargākiem sodiem par noziegumiem pret vidi

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Saeimu neatbalstīt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz paplašināt un pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi, kā arī palielināt sodus par šādiem nodarījumiem, informēja biedrībā.

“Zemnieku saeimā” uzskata, ka grozījumi ir jāatgriež Saeimas Juridiskajā komisijā pārstrādāšanai. Biedrības ieskatā pašreizējā redakcija pietiekami skaidri nenodala apzinātu vides noziegumu no situācijas, kad zemes īpašnieks godprātīgi saimnieko un apkaro invazīvu sugu, bet objektīvi nespēj panākt tās pilnīgu izskaušanu.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka lauksaimnieki atbalsta dabas aizsardzību un stingru atbildību par apzināti veiktiem vides noziegumiem, taču kriminālatbildību nedrīkst balstīt plaši interpretējamās normās. Līdz ar to tā var skart arī tos saimniekus, kuri ievērojuši normatīvus, izmantojuši valsts sniegto informāciju un paļāvušies uz kompetento iestāžu izsniegtajām atļaujām.

“Zemnieku nedrīkst saukt pie kriminālatbildības tikai tādēļ, ka viņa īpašumā aug latvānis vai veiktie invazīvo sugu apkarošanas pasākumi nav devuši simtprocentīgu rezultātu,” pauž Lazdiņš.

Viņš piebilst, ja cilvēks savā laukā gadiem cīnās ar latvāni, bet nav spējis panākt tā pilnīgu izskaušanu, tas viņu nepadara par latvāņa audzētāju. Audzēt nozīmē apzināti veicināt auga augšanu un pavairošanu. Savukārt apkarot, bet nepanākt pilnīgu rezultātu, ir pavisam cita situācija. Krimināllikumā šīm atšķirībām jābūt nepārprotami redzamām.

“Zemnieku saeima” aicina Krimināllikumā skaidri definēt, ka invazīvas svešzemju sugas atrašanās vai dabiska izplatīšanās īpašumā pati par sevi neveido noziedzīgu nodarījumu. Tāpat kriminālatbildība, biedrības ieskatā, nedrīkst iestāties tikai par to, ka invazīvās sugas apkarošanas pasākumi nav devuši pilnīgu rezultātu, ja zemes īpašnieks ir veicis samērīgas darbības sugas izskaušanai, populācijas kontrolei vai izplatības ierobežošanai.

Atsevišķās Latvijas teritorijās invazīvās sugas, īpaši latvānis, vēsturiski izplatījušās tik plaši, ka to pilnīga izskaušana vairs nav ne praktiski iespējama, ne saimnieciski un ekonomiski pamatota. Šādās vietās nepieciešama valsts mēroga programma, kurā tiek noteiktas prioritārās teritorijas, reāli sasniedzami mērķi, pieejamais finansējums un vienota rīcība sugas izplatības ierobežošanai, norāda biedrībā.

Tāpat “Zemnieku saeima” uzsver, ka latvāņu apkarošanas pasākumi jāīsteno kopīgi privātajiem zemes īpašniekiem, pašvaldībām, valsts institūcijām un valsts kapitālsabiedrībām, kuru apsaimniekotajās teritorijās invazīvā suga jau aug. Ja latvānis vienā teritorijā izplatījies no vairākiem blakus esošiem īpašumiem un nav iespējams noteikt konkrēto izplatīšanās avotu, nav pamatoti meklēt vienu personu, kurai piemērot Krimināllikuma normu. Vēsturiski izveidojušos un plašu invāziju nevar atrisināt ar viena zemes īpašnieka sodīšanu – ir nepieciešama koordinēta valsts politika un visu iesaistīto pušu kopīga atbildība.

“Zemnieku saeimā” norāda, ka grozījumos Krimināllikumā ir jānodala izplatīšana no jau esošas audzes pārvaldības.

Biedrībā skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) regulējums nošķir divas būtiski atšķirīgas situācijas. Pirmā ir apzināta invazīvas sugas ievešana, audzēšana, pavairošana vai izplatīšana. Par šādu prettiesisku rīcību, ja tā rada vai var radīt būtisku kaitējumu, var tikt paredzēta kriminālatbildība. Otrā ir tādas invazīvas sugas pārvaldība, kura valstī jau ir plaši izplatīta. Šādā gadījumā mērķis var būt ne tikai pilnīga izskaušana, bet arī populācijas kontrole vai izplatības ierobežošana.

Turklāt pasākumiem jābūt samērīgiem, balstītiem riska novērtējumā, izmaksu lietderībā un konkrētās valsts apstākļos. Tas nozīmē, ka zemes īpašniekam nevar uzlikt objektīvi neizpildāmu pienākumu, piemēram, garantēt pilnīgu latvāņa izskaušanu neatkarīgi no audzes apmēra, tās vēsturiskās izplatības, apkārtējo teritoriju stāvokļa un pieejamajām apkarošanas iespējām. Latvānis var atkārtoti ieviesties no blakus īpašuma, ceļmalas, grāvja vai citas nekoptas teritorijas. Šāda dabiska izplatīšanās nav tas pats, kas apzināta sugas pavairošana vai izplatīšana, norāda biedrībā.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 11. augustā otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz paplašināt un pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi, kā arī palielināt sodus par šādiem nodarījumiem.

Grozījumi izstrādāti, lai Latvijā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, kas aizstāj iepriekšējo regulējumu un nosaka vienotus minimālos standartus visā ES. Direktīvas mērķis ir samazināt noziegumus pret vidi, nodrošināt efektīvāku to izmeklēšanu un stiprināt pārrobežu sadarbību.

Grozījumi paredz ne tikai palielināt sodus par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, bet arī paplašināt kriminālatbildības tvērumu. Turpmāk atbildība varēs iestāties ne tikai gadījumos, kad kaitējums videi jau ir nodarīts, bet arī tad, ja personas rīcība varēja izraisīt būtisku kaitējumu videi vai apdraudēt cilvēku veselību.

Ja vides nozieguma rezultātā iestājas cilvēka nāve, paredzēts piemērot brīvības atņemšanu ar maksimālo termiņu līdz desmit gadiem. Tas attiecas uz situācijām, kad vides pārkāpums izraisa vissmagākās sekas cilvēku veselībai vai dzīvībai.

Par citiem īpaši smagiem vides noziegumiem, piemēram, gadījumiem, kad tiek iznīcinātas ekosistēmas vai radīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums videi, paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods līdz astoņiem gadiem. Savukārt mazāk smagi, bet joprojām krimināli sodāmi vides pārkāpumi sadalīti divos līmeņos.

Par nopietnākiem šīs grupas pārkāpumiem paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem – tie ir gadījumi, kad videi nodarīts būtisks apdraudējums vai ievērojams kaitējuma risks. Savukārt vieglākajos krimināli sodāmajos gadījumos, kad kaitējums ir mazāks vai potenciāls, paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem.

Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.