Eksperti aicina ieviest valsts apmaksātu plaušu vēža skrīningu riska grupām
Eksperti aicina ieviest valsts apmaksātu plaušu vēža skrīningu riska grupām
Latvijā nepieciešams ieviest valsts apmaksātu plaušu vēža skrīningu cilvēkiem ar augstu saslimšanas risku, izmantojot zemas devas datortomogrāfiju, norāda Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijā un Latvijas Radiologu asociācijā.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Latvijas Radiologu asociācijas pārstāve Maija Radziņa ar sabiedrisko attiecību aģentūras “Reviti” starpniecību norādīja, ka Igaunijā plaušu vēža skrīnings sākts 2022. gadā, bet Lietuvā – 2024. gadā. Starptautiskā pieredze liecinot, ka agrīnas radioloģiskās pārbaudes var samazināt mirstību un palīdzēt slimību atklāt stadijā, kad ārstēšana ir efektīvāka un izmaksā mazāk, skaidro speciāliste.
Viņa min, ka starptautiski plaušu vēža skrīningā kā efektīvākā metode tiek izmantota zemas devas datortomogrāfija, kas ļauj detalizētāk izvērtēt plaušu audus un agrāk pamanīt izmaiņas.
Arī onkologs, ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis uzsver, ka valsts organizēts skrīnings cilvēkiem bez simptomiem būtu efektīvākais veids, kā agrīni atklāt plaušu vēzi un uzlabot ārstēšanas rezultātus. Valstīs, kurās šāds skrīnings darbojas, agrīni atklāto gadījumu īpatsvars varot sasniegt 70%.
Tāpat Kozirovskis norāda, ka būtiski pacientiem arī nodrošināt mūsdienīgu ārstēšanu. Latvija jaunāko medikamentu pieejamības ziņā ierobežotā valsts finansējuma dēļ joprojām būtiski atpaliekot no daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā plaušu vēža pacientiem neesot līdzvērtīgi pieejama personalizētā terapija, imūnterapija un citas inovatīvas ārstēšanas iespējas.
Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900 līdz 1000 cilvēkiem. Savukārt 2023. gadā no bronhu un plaušu vēža nomira 949 cilvēki, un tas bija biežākais ar ļaundabīgajiem audzējiem saistītais nāves cēlonis Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Plaušu vēža pacientu piecu gadu izdzīvotība ir aptuveni 16%, turklāt liela daļa saslimšanas gadījumu tiek diagnosticēti trešajā vai ceturtajā stadijā, kad ārstēšanas iespējas un prognoze ir būtiski sliktākas.
Eksperti norāda, ka saslimstība ar plaušu vēzi pasaulē un Eiropā pieaug, īpaši sieviešu vidū. Vienlaikus palielinās saslimstība to cilvēku vidū, kuri nekad nav smēķējuši, lai gan smēķēšana joprojām ir galvenais plaušu vēža riska faktors un ar to saistīta lielākā daļa saslimšanas gadījumu.
Latvijas Universitātes profesors, pneimonologs un Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs Alvils Krams skaidro, ka, lai arī smēķēšana ir galvenais plaušu vēža riska faktors, ar to var saslimt arī nesmēķētāji. Saslimšanu var veicināt azbests, radons, pasīvā smēķēšana, iedzimtība, darba vide un citi vides faktori. Tikai aptuveni katrs ceturtais vai piektais plaušu vēža gadījums tiek diagnosticēts agrīni, atzīmē speciālisti.
Rakstīt komentāru