Mediju un kino nozare aicina neatbalstīt grozījumus filmu dublēšanai vai ieskaņošanai latviešu valodā

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) un Latvijas Kino producentu asociācija aicina Saeimu trešajā lasījumā neatbalstīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pienākumu televīzijas saturu valodās, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālās valodas, obligāti dublēt vai ieskaņot latviešu valodā, nevis tikai titrēt.

Šie grozījumi nozīmētu, ka televīzijā jādublē arī, piemēram, leģendārās Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” varones Mirtas tantes pazīstamās frāzes krievu valodā.

Lai arī grozījumu deklarētais mērķis ir stiprināt latviešu valodas pozīcijas, to faktiskās sekas var būt pretējas, teikts LRA, LSM un kino producentu parakstītajā vēstulē.

Vēstules autoru ieskatā šie grozījumi vājinās Latvijas medijus, apgrūtinās Latvijas filmu demonstrēšana un auditorija vēl vairāk tiks virzīta uz ārvalstu televīzijas kanāliem un globālajām straumēšanas platformām. Šāda pieeja faktiski lobē ārvalstu mediju intereses.

Vēstules autori pauž, ka grozījumu absurdumu īpaši uzskatāmi parāda piemēri no Latvijas kino. Daudzās Latvijas filmās citu valodu izmantošana ir apzināta režisora izvēle un nepieciešama konkrēta tēla, laikmeta vai vēsturiskās situācijas autentiskai atspoguļošanai, izcelts vēstulē.

Bez jau minētā piemēra no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” līdzīgas situācijas rastos arī ar jaunākajiem Latvijas kino darbiem, tostarp filmās “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” un “Uļa”, kur krievu valodas izmantošana ir būtiska vēsturiskās vides, laikmeta un tēlu atspoguļošanai, teikts vēstulē.

Būtiska problēma esot arī tā, ka jaunās prasības attieksies tikai uz Latvijas jurisdikcijā esošajiem televīzijas kanāliem, bet ne uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti citās ES valstīs un piedāvā saturu Latvijas auditorijai. Tādējādi Latvijas likumdevējs saviem medijiem rada sliktākus konkurences apstākļus nekā to ārvalstu konkurentiem, uzsver TV un kino nozaru pārstāvji.

“Rezultāts ir absurds – regulējums, ar kuru it kā paredzēts stiprināt Latvijas informatīvo telpu, faktiski rada konkurences priekšrocības ārvalstu medijiem. Ja Latvijas televīzijas zaudē auditoriju, tās zaudē arī reklāmas ieņēmumus un līdz ar to iespējas investēt Latvijas vietējā satura radīšanā,” pausts vēstulē.

Tāpat pastāvot arī autortiesību problēma. Proti, filma vai seriāls vairumā gadījumu nav televīzijas kanāla radīts materiāls, kuru pēc saviem ieskatiem var pārveidot. Audiovizuāls darbs ir autortiesību objekts, un televīzijas tiesības to pārraidīt tiek iegūtas atbilstoši konkrētiem licences nosacījumiem. Autortiesību īpašnieks māksliniecisku apsvērumu dēļ var neļaut fragmentu svešvalodā vai fragmentu, kas apzināti ir veidots divās vai vairākās valodās, tulkošanu, ieskaņojot vai dublējot to latviešu valodā.

Tieši tāpēc, kā norāda vēstules autori, atsevišķos gadījumos piedāvātais regulējums var televīzijas nostādīt situācijā, kurā likums prasa veikt darbību, kuru medijam nav tiesību veikt. Šādos gadījumos praktiskais risinājums būšot filmu nerādīt vispār.

“Un zaudētājs būs Latvijas skatītājs. Taču skatītājam šis saturs nepazudīs. Tas būs pieejams ārvalstīs reģistrētajos televīzijas kanālos, tādās platformās kā “Netflix” un citās, kurām Latvijas televīzijām noteiktās prasības nebūs saistošas,” riskus iezīmē vēstules autori.

Vēstulē uzsvērts, ka latviešu valodu un Latvijas informatīvo telpu nevar stiprināt, vājinot Latvijas medijus.

“Nedrīkstam radīt situāciju, kurā Latvijas filmas ir grūtāk parādīt Latvijas televīziju kanālos nekā ārvalstu platformās,” teikts vēstulē.

LSM, Latvijas Kino producentu asociācija un LRA aicina Saeimu nepieņemt šādu regulējumu priekšvēlēšanu steigā un pirms tā tālākas virzības pilnvērtīgi izvērtēt ietekmi uz Latvijas mediju konkurētspēju, kino pieejamību, skatītāju paradumiem un informatīvās telpas drošību.

Jau vēstīts, ka Saeima jūlija beigās otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie tostarp paredz, ka filmas ES dalībvalstu valodās ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Savukārt filmas citās svešvalodās ieskaņo vai dublē valsts valodā, un titrēšana vien nebūs pietiekama.

Tāpat grozījumi paredz, ka ES valstu svešvalodās veidoti televīzijas raidījumi vai to daļas būtu jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina ar subtitriem latviešu valodā.

To, kādā veidā tiks piedāvāts tulkojums latviešu valodā, medijs varēs izvēlēties pats. Savukārt raidījumi vai to daļas citās svešvalodās būtu jādublē latviski.

Prasības neattieksies uz ziņu tiešraidēm, kā arī ziņu un valodu mācību raidījumiem. Tāpat šis nosacījums neattieksies uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.