LVM aicina Krimināllikumā precizēt atbildību par aizsargājamo sugu bojāšanu likumīgas saimnieciskās darbības laikā

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina likumdevējus precizēt Saeimā skatītos grozījumus Krimināllikumā, lai nepieļautu situācijas, kurās kriminālatbildība varētu tikt piemērota personām, kas likumīgi veikušas saimniecisko darbību un nav zinājušas par īpaši aizsargājamu sugu vai biotopu atrašanos konkrētajā teritorijā.

LVM vēstulē Zemkopības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajai komisijai norāda, ka komisijas sēdē 11. augustā, skatot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirms otrā lasījuma, tika atbalstīta iecere no likumprojekta izslēgt iepriekš piedāvāto Krimināllikuma 115.² pantu, kas attiecās uz atbrīvošanu no kriminālatbildības noteiktos gadījumos.

Uzņēmums uzsver, ka atbalsta mērķi stiprināt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, tomēr aicina nodrošināt, lai jaunais regulējums neradītu tiesisko nenoteiktību personām, kuras darbojas atbilstoši Meža likumam un citiem nozares normatīvajiem aktiem.

LVM ieskatā problēma ir saistīta ar iespēju, ka kriminālprocess varētu tikt sākts arī gadījumos, kad persona nav zinājusi un objektīvi nevarējusi zināt par aizsargājamu dabas vērtību atrašanos konkrētajā teritorijā. Uzņēmums norāda, ka pat vēlākas personas attaisnošanas gadījumā kriminālprocess rada laika un finanšu izmaksas, kā arī reputācijas riskus.

Uzņēmums aicina skaidri nošķirt apzinātu vai rupji nolaidīgu rīcību, kas vērsta uz aizsargājamu sugu vai biotopu iznīcināšanu, no tiesiski atļautas saimnieciskās darbības, kas veikta saskaņā ar kompetento iestāžu izdotām atļaujām un normatīvo aktu prasībām.

LVM rosina likumprojektu papildināt ar normu, kas paredzētu atbrīvošanu no kriminālatbildības gadījumos, kad kaitējums radīts normatīvajos aktos atļautas saimnieciskās darbības rezultātā un persona nav zinājusi par aizsargājamo sugu vai biotopu esamību konkrētajā teritorijā. Kā alternatīvu uzņēmums piedāvā noteikt, ka atbrīvojums no kriminālatbildības piemērojams, ja darbība veikta atbilstoši nozares regulējumam un nav konstatējams nodoms vai rupja neuzmanība radīt būtisku kaitējumu videi.

Tāpat LVM aicina likumprojekta anotācijā skaidrot, ka par noziedzīgu nodarījumu nevajadzētu uzskatīt situācijas, kurās persona godprātīgi ievērojusi normatīvo aktu prasības un valsts institūciju izsniegtos administratīvos aktus, bet aizsargājamām sugām vai biotopiem kaitējums radies nejauši.

Uzņēmums arī norāda uz nepieciešamību precizēt kritērijus “būtiska kaitējuma” noteikšanai dabas aizsardzības jomā un izvērtēt, kurām institūcijām būs kompetence sniegt atzinumus par šāda kaitējuma apmēru.

LVM uzskata, ka krimināltiesībām jābūt vērstām pret apzinātu un būtisku kaitējumu videi, vienlaikus saglabājot tiesisko paļāvību meža īpašniekiem, lauksaimniekiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ievēro normatīvo aktu prasības.

Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija otrajam lasījumam atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā un saistītajā likumā par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, kas paredz paplašināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi un palielināt par tiem piemērojamos sodus.

Izmaiņas izstrādātas, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības prasības vides krimināltiesiskās aizsardzības jomā. Atbilstoši grozījumiem kriminālatbildība turpmāk varētu iestāties ne tikai gadījumos, kad videi jau nodarīts kaitējums, bet arī tad, ja personas rīcība radījusi būtiska kaitējuma risku videi vai cilvēku veselībai.