Līdz 2032. gadam mediķiem reģionos plāno iegādāties 212 bezemisiju transportlīdzekļus

 Līdz 2032. gadam par Eiropas Savienības (ES) Sociālā klimata fonda finansējumu ģimenes ārstiem, veselības aprūpes mājās un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Latvijas reģionos plānots iegādāties 212 bezemisiju transportlīdzekļus, informēja Veselības ministrijā (VM).

Risinājums paredzēts, lai ārstniecības personas varētu savlaicīgi sasniegt pacientus arī attālākajās teritorijās un stiprinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas reģionos, norāda VM.

Investīcija paredzēta teritorijām, kurās iedzīvotājiem veselības aprūpe ir grūtāk pieejama ģeogrāfisku un mobilitātes apstākļu dēļ. ES noteiktajiem kritērijiem Latvijā atbilda 19 novadi – Aizkraukles, Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Smiltenes, Talsu, Valkas un Ventspils novads. Šajās teritorijās strādā 293 ģimenes ārsti, kuri nodrošina valsts apmaksātu primāro veselības aprūpi, tai skaitā 91 papildu pieņemšanas vietā. Tajās darbojas arī 35 veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzēji un četri mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēji.

Atbalsts būs paredzēts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem, kuriem noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Transportlīdzekļu sadalījums veidots atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modelim un reģionālajām vajadzībām.

Kopējais veselības nozarei paredzētās investīcijas apmērs sasniegs 16 miljonus eiro. Par šo finansējumu plānots iegādāties 204 vieglos bezemisiju transportlīdzekļus un astoņus specializētus bezemisiju transportlīdzekļus pacientu pārvadāšanai, kā arī izveidot 204 uzlādes punktus.

Ģimenes ārstu praksēm paredzēts finansēt 161 vieglā bezemisiju transportlīdzekļa iegādi un atbilstošas uzlādes infrastruktūras izveidi. Savukārt veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem katrā no 35 pakalpojumu sniegšanas teritorijām plānots nodrošināt vienu vieglo bezemisiju transportlīdzekli un vienu uzlādes punktu.

Mobilās paliatīvās aprūpes nodrošināšanai katrā no četriem Latvijas reģioniem – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē – paredzēts iegādāties divus specializētus transportlīdzekļus pacientu pārvadāšanai un divus vieglos bezemisiju transportlīdzekļus, kā arī izveidot divus uzlādes punktus. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka mobilās paliatīvās aprūpes komandas pacientu aprūpi nodrošina nepārtraukti – 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

Uzlādes infrastruktūru iecerēts izveidot, jo uzlādes punktu izvietojums lauku teritorijās patlaban ir nevienmērīgs. VM vērtējumā savu uzlādes punktu pieejamība ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem ļaus transportlīdzekļus ilgstoši izmantot ikdienas darbā.

Plāna izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, un nozares pārstāvji pauduši interesi par plānoto atbalstu. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) norāda, ka ģimenes ārstu prakses teritorijās ar nelielu iedzīvotāju blīvumu ikdienā mēro lielus attālumus, lai veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinātu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

LLĢĀA vadītājs Ainis Dzalbs norāda, ka ģimenes ārsta darbs lauku teritorijās bieži saistīts ar regulāriem izbraukumiem pie pacientiem, kuri vecuma, veselības stāvokļa, kustību ierobežojumu vai sociālu apstākļu dēļ nevar ierasties ārstniecības iestādē. Mainoties iedzīvotāju vecuma struktūrai, īpaši reģionos, pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem mājās tikai palielinās, uzsver Dzalbs. Ģimenes ārstu prakšu komandu mājas vizītes esot izmaksu ietilpīgas, ņemot vērā degvielas cenu un automašīnu amortizācijas izdevumu pieaugumu.

Dzalbs uzsver, ka lauku reģionos attālumi starp pacientu dzīvesvietām esot ievērojami lielāki nekā pilsētās, tādēļ drošs un ekonomisks transportlīdzeklis ir būtisks kvalitatīvas primārās veselības aprūpes nodrošināšanai.

Viņš uzskata, ka elektromobiļu izmantošana varētu uzlabot ģimenes ārstu mobilitāti, ļaut operatīvāk apmeklēt pacientus mājās un samazināt ar mājas aprūpi saistītos izdevumus, reizē arī veicinot videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu. Dzalba vērtējumā tas būtu nozīmīgs ieguldījums primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un attīstībā reģionos ilgtermiņā. Turklāt šāds atbalsts arī varētu motivēt jaunos ģimenes ārstus veidot karjeru valsts attālākajos reģionos.

Transportlīdzekļu iegādi un uzlādes infrastruktūras izveidi plānots īstenot pakāpeniski no 2027. līdz 2032. gadam.

VM ir sākusi izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi. Ministrija sola programmas nosacījumus pēc iespējas pielāgot ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu praktiskajām vajadzībām, lai nodrošinātu iespējami lielāku ieguvumu pacientiem.

Pirmos pretendentu pieteikumus plānots pieņemt 2027. gada otrajā pusgadā.

Informācija par atbalsta nosacījumiem un pieteikšanos būs pieejama VM un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnēs. Potenciālajiem finansējuma saņēmējiem paredzēts rīkot arī informatīvus seminārus.

VM uzsver, ka vienlīdzīgas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas ir viena no tās darba prioritātēm. Investīcijas mobilitātē palīdzēšot saglabāt pakalpojumu pieejamību reģionos, kuros ārstniecības personām ikdienā jāapkalpo plašas teritorijas un transporta izmaksas veido būtisku darba izdevumu daļu. Ministrija strādā pie risinājumiem ārstniecības personu darba vides un apstākļu uzlabošanai, kas esot īpaši svarīgi, lai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai piesaistītu speciālistus darbam ārpus Rīgas.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas Sociālā klimata fonda plānu, Latvijai kļūstot par trešo ES dalībvalsti, kuras plāns saņēmis atbalstu. VM sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju panākusi, ka Latvijas plāna finansējums būs pieejams arī veselības nozarei pakalpojumu pieejamības un mobilitātes stiprināšanai.

Sociālais klimata fonds ir jauns ES finanšu instruments, kura mērķis ir mazināt ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu saistītās klimata politikas sociālo ietekmi. Tā finansējums pieejams ēku energoefektivitātes uzlabošanai un tīras mobilitātes veicināšanai.