Saeima lems par atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importa aizliegumu Latvijā
Saeima šodien ārkārtas sēdē lems par Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz noteikt nacionālu importa aizliegumu atsevišķām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības precēm.
Grozījumus plānots veikt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai turpinātu mazināt Latvijas ekonomiskās saites ar abām valstīm.
Likumprojekts izstrādāts pēc Ministru kabineta (MK) uzdevuma. Tas paredz aizliegt Latvijā importēt grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu un apavus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. Precīzs aizliegto preču saraksts tiks noteikts MK noteikumos, izmantojot Eiropas Savienības (ES) kombinētās nomenklatūras kodus.
Aizliegums attieksies gan uz tiešu šo preču importu no Krievijas un Baltkrievijas, gan uz šo valstu izcelsmes preču importu no citām trešajām valstīm. Savukārt tranzīts caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm netiks ierobežots.
ĀM norāda, ka likumprojekta mērķis ir samazināt agresorvalstu iespējas gūt ienākumus no eksporta un stiprināt Latvijas nacionālo drošību. Vienlaikus tas paredzēts kā papildinājums ES jau ieviestajām sankcijām un tirdzniecības ierobežojumiem pret Krieviju un Baltkrieviju.
Saskaņā ar anotāciju kopš 2022. gada Latvijas imports no Krievijas un Baltkrievijas samazinājies par 91%. Ja 2022. gadā importa vērtība pārsniedza 2,1 miljardu eiro, tad 2025. gadā tā veidoja 193 miljonus eiro jeb 0,8% no kopējā Latvijas preču importa.
Plānotais aizliegums skartu salīdzinoši nelielu importa daļu. Grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbs un apavi 2025. gadā veidoja aptuveni 12,5 miljonus eiro jeb 6,5% no importa no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir aptuveni 0,05% no kopējā Latvijas importa.
Valsts vērtējumā aizlieguma ietekme visvairāk skartu vairumtirdzniecības uzņēmumus, kuriem būtu jāmeklē jauni piegādātāji un jāpārskata iepirkumu līgumi. Atsevišķās nozarēs iespējams arī cenu pieaugums un garāki piegādes termiņi, tomēr valdība uzskata, ka attiecīgās preces ir aizstājamas ar citu valstu ražojumiem.
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka nacionāls importa aizliegums nevar pilnībā apturēt šo preču nonākšanu Latvijas tirgū. Ja Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces jau ir laistas brīvā apgrozībā citā ES dalībvalstī, tās var turpināt nonākt Latvijā saskaņā ar ES vienotā tirgus principiem. Tādēļ valdība uzsver, ka iecerētajam regulējumam ir arī signālpolitikas nozīme, mudinot samazināt agresorvalstu preču patēriņu.
Likumprojekts paredz, ka aizlieguma ietekme uz sabiedrības drošību un tautsaimniecību tiks izvērtēta katru gadu. Pirmais izvērtējums Ministru kabinetam jāiesniedz līdz 2027. gada 1. martam, lai lemtu par regulējuma turpmāku piemērošanu.
Rakstīt komentāru