Turaidas muzejrezervātā atklās Zaļkalna dzīvnieku skulptūru izstādi

Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē šodien plkst. 15 atklās tēlnieka Teodora Zaļkalna izstādi “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas”, informēja muzejā.

Šogad atzīmē Zaļkalna, viena no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, 150. dzimšanas dienu.

Izstādi veidojot, sadarbojušies trīs Latvijas muzeji – Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs.

Izstādē “Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas” skatāmi deviņi tēlnieka veidotie dzīvnieki no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Akcentējot šo būtisko Zaļkalna daiļrades virzienu, ekspozīcijā pārstāvēti tādi darbi kā “Kaķis”, “Jērs”, “Zaķis”, “Pelīte” un vairākas variācijas visatpazīstamākajam Zaļkalna dzīvnieka tēlojumam – cūkai, informēja Turaidas muzejrezervātā.

Cūkas tēls kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Zaļkalna darbiem Latvijā un izmantots arī šīs izstādes vizuālajos materiālos. Lai gan cūka tradicionāli netiek uzskatīta par estētiskas apbrīnas objektu, tēlnieks tieši tajā saskatīja formu spēku un plastisko potenciālu. Izstādē varēs novērtēt šīs skulptūras versijas bronzā, granītā un porcelānā, skaidroja muzeja speciālisti.

Viņi uzsvēra, ka Zaļkalna animālijas ir unikāla parādība latviešu tēlniecībā un vienlaikus spilgta viņa rokraksta izpausme. Meistars dzīvniekus attēlo ar dziļu cieņu, izvairoties no pārākuma, izskaistināšanas vai sentimenta. Viņa darbos dzīvnieks kļūst par plastisku formu koncentrātu – lakonisku, spēcīgu un līdzsvarotu. Lielākā daļa šo darbu tapusi 20. gadsimta 30. gados, iedvesmu rodot dzimtajā vidē Allažu “Zaļajā kalnā” un lauku dzīves pieredzē, atklāja speciālisti.

Mākslas zinātniece Edvarda Šmite norādīja, ka Zaļkalna animālijas ir kas vairāk par parastu dzīvnieka atveidi. Viņš parāda laukos auguša cilvēka attieksmi pret apkārtni un dzīvo radību. “Šajā attieksmē nav bērnišķa naivuma vai kundziska pārākuma. Ir stingra, paaudžu pieredzē sakņota, pārbaudīta jēga itin visam. Arī dzīvnieka vietai sev blakus. Tādēļ var teikt, ka Zaļkalna animālijas ir arī latviešu tautas ētisko vērtību nesējas,” viņa pauda.

Izstādes noskaņu papildinās dziesma “Pelēkas kā snaudā” no Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Audio, video, digitālā krājuma. Dziesmas mūzikas autors ir komponists Alfrēds Kalniņš, vārdu autors ir tēlnieks Zaļkalns.

Zaļkalns (1876-1972) ir latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējs, akmens tēlniecības tradīcijas veidotājs ar lielu ietekmi nākamajās tēlnieku paaudzēs. Viņš dzimis Allažu pagastā “Zaļajā kalnā”. Viņš mācījies Rīgā un Pēterburgā, kā arī Parīzē pie franču tēlnieka Ogista Rodēna. 20. gadsimta 20. gados Zaļkalns kļuva par vienu no jaunās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidotājiem, piedaloties pieminekļu projektu konkursos un radot darbus, kas joprojām veido Latvijas kultūrainavu. Siguldas novadā un Turaidā saglabājušies viņa tēlniecības darbi – Turaidas Rozes piemiņas plāksne, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona un Alfrēda Kalniņa pieminekļi -, kas apliecina mākslinieka saikni ar šo vietu.

Izstāde būs skatāma līdz 30. novembrim.