Latvija plāno pievienoties Baltijas valstu noturības stiprināšanas dokumentam

Latvija plāno pievienoties Baltijas valstu apņemšanās dokumentam par nacionālās un vietējās noturības stiprināšanu, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Dokumentā iekļauti pasākumi un priekšlikumi, lai stiprinātu visaptverošu koordināciju, plānotu efektīvu starptautiskā atbalsta pieejamības koordinēšanu, ja tas būs nepieciešams, stiprinātu vietējo noturību un Sarkanā Krusta nacionālo biedrību papildinošo funkciju, kā arī veicinātu pārrobežu sadarbības kapacitātes stiprināšanu un standartizāciju. Apņemšanās dokuments nav juridiski saistošs un neuzliek dalībvalstu valdībām papildu finanšu vai juridiskas saistības, atzīmē ministrija.

Dokumenta izstrādes iniciatīva radusies pēc Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness 34. starptautiskās konferences, kas 2024. gada oktobrī norisinājās Ženēvā. Pēc konferences noslēguma Lietuvas Sarkanā Krusta nacionālā biedrība, kā arī Starptautiskā Sarkanā Krusta biedrību federācija nāca klajā ar priekšlikumu stiprināt Baltijas valstu reģionālo sadarbību krīzes situāciju risināšanai, izstrādājot turpmākās sadarbības satvara dokumentu, kā arī stiprinot praktiskās sadarbības iemaņas starptautiskā projektā “Baltijas civilās aizsardzības sadarbība sarežģītām ārkārtas situācijām”.

Līdz šim paralēli Baltijas valstu apņemšanās dokumenta projekta izstrādei projekta laikā notikuši vairāki pasākumi un mācības, iesaistot tajās ne tikai Sarkanā Krusta nacionālās biedrības, bet arī Baltijas valstu glābšanas dienestus, Iekšlietu, Aizsardzības un ĀM pārstāvjus.

Piemēram, 2025. gada maijā Viļņā notika konference, kurā Baltijas valstu glābšanas dienesti un Sarkanā Krusta nacionālās biedrības konstatēja starpvalstu gatavību un reaģēšanas iespējas liela apmēra krīzēs, piedāvājot koordinācijas un sadarbības uzlabojumus. Baltijas valstu Sarkanā Krusta nacionālās biedrības veikušas to loģistikas un noliktavu krājumu kapacitātes un riska izvērtējumu, izstrādājot kopīgu tiešsaistes platformu, kurā būs redzami Baltijas valstu nacionālajām biedrībām pieejamie materiālu krājumi.

Notikušas arī mācību scenārija izspēles par humanitāro piegāžu ķēdēm un uzņemošās valsts atbalstu. Latvijā projekta laikā 2025. gada rudenī rīkotas praktiskas mācības, izspēlējot scenāriju par evakuācijas centra izveidošanu un koordināciju kopā ar civilās aizsardzības pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, Rīgas pašvaldību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un pašvaldības policiju.

ĀM ieskatā Latvija ar pievienošanos dokumentam starptautiski paustu savu atbalstu tajā ietvertajai idejai, ka, pieaugot risku līmenim, ir jāpievērš uzmanība visas sabiedrības noturībai, humanitārajai gatavībai risināt dažādas krīzes situācijas.

Tāpat tiktu stiprināta Latvijas starptautiskā reputācija kā valstij, kas ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un aktīvi iesaistās sabiedrības noturības stiprināšanā dažādos formātos, apzinot visus pieejamos resursus un ekspertīzi, kā arī iesaistot plašu dalībnieku loku. ĀM ieskatā ar pievienošanos dokumentam tiktu veicināta savstarpēja sadarbība un informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm, lai pilnveidotu valstu un sabiedrību gatavību dažāda mēroga un apjoma krīžu situācijām.

Pēc dokumenta apstiprināšanas tas tiks ievietots konferences tiešsaistes vietnē, kur tam pievienosies Baltijas valstu valdību deleģētie pārstāvji un nacionālās Sarkanā Krusta biedrības.