Atpakaļ
11.06.2026
Nosaka platāku aizsargjoslu gar valsts robežu
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz noteikt līdz 30 metru platu aizsargjoslu gar valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu.
Kā iepriekš tika skaidrots deputātiem, Valsts robežsardze regulāri saskaras ar gadījumiem, kad tiek bojāts robežas žogs un patrulēšanas josla. Robežas infrastruktūru var bojāt gan cilvēka darbība, gan dabas norises, piemēram, koku krišana.
2024. gadā tika fiksēti 162 gadījumi, kad koki bija bojājuši robežas inženierbūves, bet 2025. gadā – 36 gadījumi.
Robežas patrulēšanas joslas un žoga bojājumu novēršana 2024. gadā izmaksāja 364 000 eiro, bet pērn – aptuveni 700 000 eiro.
Likums paredz noteikt līdz 30 metru platu aizsargjoslu gar valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu. Tajā tiks ieviesti papildu aprobežojumi, lai nodrošinātu robežapsardzības infrastruktūras drošu ekspluatāciju un attīstību.
Aizsargjoslās saimnieciskā darbība un būvniecība būs iespējama pēc saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Tāpat noteikta kārtība potenciāli apdraudošu koku savlaicīgai ciršanai, un nekustamo īpašumu atsavināšanai būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana.
Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri ir augstāki par attālumu līdz valsts robežas joslai, koki, kas ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem, koki ar redzamām trupes pazīmēm, lapu koki ar nesimetrisku vainagu, bebru grauzti koki un citi.
Vienlaikus likums paredz elastīgu pieeju aizsargjoslas uzturēšanai – to varēs veikt gan valsts, gan, savstarpēji vienojoties, zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Nocirstā koksne paliks zemes īpašnieka īpašumā.
Rakstīt komentāru