Eksperts: Krievija par kara izbeigšanu būs gatava runāt pie militārās kapitulācijas un ekonomiskā sabrukuma sliekšņa
Krieviju pieņemt Ukrainai izdevīgus kara izbeigšanas nosacījumus varētu piespiest būtisks ekonomiskais spiediens no Eiropas un militārais spiediens no Ukrainas, vērtēja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Viņš uzsvēra, ka ASV racionālu iemeslu dēļ nespēj risināt Eiropas drošības jautājumus. Eksperta vērtējumā, ASV diplomātiskie, militārie un ekonomiskie resursi patlaban ir piesaistīti Tuvajiem Austrumiem, un Irāna ir izolējusi ASV no citiem drošības procesiem.
Pēc viņa paustā, ASV resursi ir iesaistīti jautājumos, kas skar navigāciju Hormuza šaurumā, tādēļ Irāna šādā veidā ASV ir nostādījusi ķīlnieka lomā. Šrāders atzīmēja, ka tieši Hormuza šaurums, nevis Irānas kodolprogramma ir galvenais diskusiju temats starp Irānu un ASV, kur vidutāja loma esot Pakistānai. Līdz ar to šādos apstākļos Eiropas vadošajām valstīm neatliek nekas cits kā domāt par alternatīviem drošības risinājumiem, lai ierobežotu Krieviju.
LATO valdes loceklis skaidroja, ka, ja ASV ārpolitika nesasniegs savu mērķi un Teherāna neatteiksies no atombumbas vai brīvas navigācijas normām, Irāna situāciju reģionā var eskalēt, ar tās kontrolēto teroristu grupējumu starpniecību potenciāli aizverot arī Bābelmandebas šaurumu un transporta ceļus caur Suecas kanālu, un tad visa pasaule maksās vairāk un ekonomiskās grūtības piedzīvos ilgāk.
Šrāders sprieda, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins līdz šim nav izjutis pietiekami lielu ekonomisku un militāru spiedienu, lai sēstos pie sarunu galda un nopietni apsvērtu karadarbības pārtraukšanu un ilgstošu mieru, un līdzšinējās sarunas ar Krieviju ir beigušās bez rezultāta. Viņa ieskatā jautājums par miera sarunām un spēju piespiest Krieviju akceptēt Ukrainai pieņemamus nosacījumus ir fundamentāli mainījies.
RTU Liepājas akadēmijas direktors secināja, ka Krievija pēdējā laikā ir sākusi plaša mēroga uzbrukumus Ukrainai. Tas, no vienas puses, varētu liecināt par Krievijas augošu militāro kapacitāti veikt triecienus pret Ukrainu, bet, no otras puses, Krievijas ārējā un drošības politikā vienmēr ir bijusi tendence eskalēt notikumus, lai panāktu sev labvēlīgus nosacījumus jebkādām sarunām.
Pēc Šrādera teiktā, pašreiz ticamāks ir otrais scenārijs, jo Ukrainas spēki ir spējuši atbrīvot vairāk teritorijas, nekā Krievija ir spējusi okupēt, tādēļ kara gaita, lai arī nedaudz, ir pavērsusies Ukrainas labā, dodot Ukrainai labvēlīgākus nosacījumus sarunām par ilgstošu mieru un okupēto teritoriju atbrīvošanu.
Šrāders uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) nav militāra lielvara, bet tāda ir Ukraina. Viņa vērtējumā Ukraina pašlaik Eiropā spēlē līdzīgu lomu tai, kādu ASV ir spēlējusi NATO, un ir fundamentāli svarīga Eiropai turpmākajā Krievijas atturēšanā no jebkādas agresijas. Vienlaikus, pēc eksperta teiktā, Eiropai ir ekonomiskie un finanšu resursi, kuru Krievijai nav.
Pēc viņa paustā, kara laikā un pakāpenisko sankciju rezultātā šie resursi Krievijā ir noplicināti. Šrāders atzīmēja, ka ES pret Krieviju ir vērsusi vairāk nekā 20 sankciju pakotnes, taču fundamentāli soļi, kas dotu izšķirošu triecienu Krievijas ekonomikai, līdz šim nav sperti. Eksperta vērtējumā ES un ASV līdz šim lielākoties ir vērsušas sankcijas pret konkrētām amatpersonām un uzņēmumiem, savukārt visaptverošs ekonomiskais spiediens, fundamentālas sankcijas un Krievijas pilnīga izolēšana no ekonomiskās sadarbības ar Eiropu varētu dot izšķirošus rezultātus.
Kā piemēru Šrāders minēja Latvijā sāktās diskusijas par nepieciešamību ierobežot Krieviju. Viņš vērtēja, ka ir nesaprotami, kā starp Krieviju un Eiropu var turpināties tūrisms un mazu kravu pārvadājumi, tādēļ jāsāk ar reāliem soļiem un jāpārtrauc satiksme no Latvijas caur Igauniju uz Sanktpēterburgu. Viņa ieskatā Eiropa praktiski varētu pilnībā aizvērt robežas, kā arī pārtraukt transporta un piegādes ķēdes ar Krieviju, ja Putins nepieņem kara pārtraukšanas nosacījumus.
Šrāders sprieda, ka atsevišķi signāli, tostarp 9. maija parāde un Krievijas iekšpolitiskie procesi, liecina, ka Krievijas un Putina politiskā sistēma, kas balstīta korupcijā, kleptokrātijā un resursu sadalē interešu grupām, varētu nebūt tik stabila, kā Putinam gribētos. Viņa ieskatā šis varētu būt piemērots brīdis, lai Eiropa vērstos pret Krieviju ar ekonomisku spiedienu, bet Ukraina – ar militāru spiedienu, piespiežot Krieviju pieņemt Ukrainai izdevīgus nosacījumus.
Vienlaikus Šrāders brīdināja, ka spiediens uz Krieviju var palielināt eskalācijas riskus, jo Krievija ir kodolvalsts. Viņaprāt, ja Krievija sajutīs, ka zaudējumi kaujas laukā varētu kļūt neizbēgami, tā varētu paaugstināt eskalācijas riskus un izmantot arī citus ieročus, ne tikai “Orešņik”.
Kā vēstīts, atsaucoties uz informētiem avotiem, “Bloomberg” ziņoja, ka Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Krievijas diktatora Vladimira Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien atklātā vēstulē Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.
Rakstīt komentāru