Jūnijā Nacionālajā teātrī Rogas iestudētās “Skroderdienas Silmačos” izrādīs pēdējo sezonu

Režisores Indras Rogas iestudētās Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” pēc 17 Latvijas Nacionālā teātra repertuārā pavadītiem gadiem piedzīvos noslēdzošo sezonu,  informēja teātra sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciāliste Baiba Tilhena.

Skatītājiem šo izrādes iestudējumu vēl varēs noskatīties no 17. jūnija līdz 22. jūnijam. Pēdējā izrāde 22. jūnija vakarā izskanēs ar tradicionālo svētku ielīgošanas pasākumu pie teātra un vienlaikus būs arī šī iestudējuma 158. izrāde.

Laika gaitā “Skroderdienas Silmačos” Nacionālajā teātrī kļuvušas par Jāņu gaidīšanas rituālu – teātris tiek greznots svētku rotā, piepildās ar jāņuzāļu smaržu un saulgriežu gaidīšanas nemieru. Skatītājiem tā ir neatņemama vasaras ieskaņa un ceļš pretim Jāņiem – tradīcija, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē un kuru daudzi Nacionālajā teātrī steidz piedzīvot ik gadu, atgādina Tilhena.

Režisore Roga savulaik teikusi, ka “Skroderdienas” latviešu kultūrā “pašas par sevi jau ir žanrs”. Blaumanim raksturīgo viegluma un dzīvesprieka atmosfēru režisore kopā ar aktieriem meklēja arī savā iestudējumā, kas pirmizrādi piedzīvoja 2010. gadā kā desmitais “Skroderdienas Silmačos” uzvedums Nacionālajā teātrī kopš 1921. gada.

Kopā tiks nospēlētas 158 izrādes, kuras būs noskatījušies aptuveni 117 000 skatītāju. Īpaša nozīme šī iestudējuma vēsturē ir 2016. gada Līgo vakaram, kad izrāde tika spēlēta brīvdabas estrādē Druvienā, svinot 30 gadus, kopš Nacionālais teātris pirmo reizi nospēlēja “Skroderdienas” Druvienas pagasta “Silmačos”, pulcinot notikumā ap 7000 skatītāju.

Tilhena piebilst, ka aizkulisēs pa šiem gadiem sakrājies ne mazums atmiņu stāstu, par kuriem teātris stāstīs sociālajos tīklos, un sakrāti arī interesanti fakti no rekvizitoru darbnīcas. Uz katru izrādi pēc īpašas receptes tiek izceptas 17 pankūkas, noēsti trīs kilogrami siera un izdzerti trīs litri kvasa. Skatuvi rotā ar sešām meijām, un katrai izrādei ar rokām tiek vīti vismaz seši ozollapu vainagi.

“Skroderdienu” fenomenu Nacionālajā teātrī veido paaudžu maiņa izrādes dzīvajā audumā. Aktrises, kas reiz ienākušas teātrī ar Ieviņas vai Elīnas lomu, pēc gadiem kļūst par Antoniju, vēlāk amzierējoties jau kā Bebene vai Tomuļmāte. Arī aktieri no Kārlēna un Rūda lomām vēlāk kļūst par saimniekiem un vecākiem Silmaču ļaudīm. Šīs tradīcijas dēļ “Skroderdienas” Nacionālajā teātrī nav tikai latviešu iemīļota izrāde, kas tiek spēlēta katru vasaru, bet arī stāsts par pašu teātri un tā cilvēkiem. Šī iemesla dēļ Silmaču varoņi skatītājiem šķiet dzīvi – viņi aug, mainās un noveco kopā ar teātri un tā skatītājiem, pieļauj Tilhena.

Noslēdzošajā sezonā skatītāji vēlreiz varēs satikt izrādes tēlus – Ditas Lūriņas Antoniju un Jura Lisnera Ābramu, kuri nospēlējuši katru šī iestudējuma izrādi, Aināru Ančevski vai Uldi Anži Dūdara lomā, Raimonda Celma Aleksi, Ievas Aniņas Elīnu un pārējo Silmaču saimi.