Sestdien Rīgā akcijā iestāsies pret dējējvistu turēšanu sprostos

 Sestdien, 6. jūnijā, Rīgā biedrība “Dzīvnieku brīvība” rīkos dzīvnieku aizstāvības akciju “Gājiens par dzīvniekiem 2026: Brīvību vistām”, kurā gājiena dalībnieki aicinās Saeimu virzīt dējējvistu sprostu aizliegumu, aģentūru LETA informēja biedrībā “Dzīvnieku brīvība”.

Pulcēšanās gājienam sāksies plkst. 12 pie Rīgas Kongresu nama Kronvalda parkā, savukārt gājiena noslēgums paredzēts ap plkst. 13.30 pie Saeimas.

Organizatori uzsver, ka pasākums būs miermīlīgs, ģimenēm draudzīgs un vizuāli krāšņs, vienlaikus pievēršot uzmanību vienam no aktuālākajiem dzīvnieku aizsardzības jautājumiem Latvijā – miljoniem dējējvistu turēšanai sprostos.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere skaidro, ka šis gājiens ir aicinājums Saeimai rīkoties – virzīt vistu sprostu aizliegumu, lai nepieļautu turpmāku dzīvnieku mocīšanu.

Akcijas rīkotāji norāda, ka biedrības iniciatīvu “Brīvību vistām” parakstījuši vairāk nekā 32 000 cilvēku, aicinot noteikt vistu turēšanu kūtīs par minimālo labturības standartu olu ražošanā Latvijā.

Biedrībā min, ka aizliegumi turēt dējējvistas sprostos ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Luksemburgā, Slovēnijā un Vācijā. Arī Igaunijā attiecīgs likumprojekts pašlaik tiek skatīts parlamentā. Latvijā sprostos joprojām tiek turēti aptuveni 2,5 miljoni dējējvistu jeb vairāk nekā puse no visām dējējvistām.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 27. maijā pirmajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, nosakot pārejas periodu līdz 2030. gadam.

Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka komisijas sēdē izskanējusi pretestība no vairākām lauksaimniecības un nozares organizācijām, tostarp biedrības “Zemnieku saeima”. Briškens atzina, ka nesaredzēja skaidru pretargumentāciju, jo nozare Latvijā, kā arī Eiropas tirgū kopumā pati jau iet virzienā, lai atteiktos no dējējvistu turēšanas sprostos, turklāt likumprojekts piedāvā piecu gadu “pārkārtošanās termiņu”.

Grozījumi paredz atteikties no dējējvistu turēšanas sprostu sistēmās, nosakot par minimālo labturības standartu olu ražošanā vistu turēšanu kūtīs vai citās bezsprostu sistēmās. Likumprojekts neparedz aizliegt olu ražošanu kā tādu, bet gan mainīt piemērojamās labturības prasības, pauž izmaiņu autori.

Ekonomiskajā pamatojumā spriests, ka aizliegums ar pārejas periodu tieši skartu salīdzinoši nelielu nozares daļu – aptuveni 6% no dējējvistu novietņu kapacitātes, jo lielākie olu ražotāji ir sākuši vai plāno pabeigt pāreju uz bezsprostu sistēmām vēl pirms 2030. gada. Pārejas laikā paredzēts izmantot esošos valsts un Eiropas Savienības atbalsta instrumentus investīcijām labturības uzlabošanā.

Grozījumu autori uzsver, ka pārejas periods kalpotu kā kompensējošs mehānisms uzņēmumiem, vienlaikus nostiprinot jau notiekošās tirgus izmaiņas un sabiedrības pieprasījumu pēc humānākiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem.

Dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.

Analīzē norādīts, ka Latvija ir olu un olu produktu neto eksportētāja ar augstu pašpietiekamību un 2024. gadā ieņēma otro vietu pasaulē pēc olu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Nozarē jau notiek strauja pāreja uz bezsprostu ražošanu – lielākie ražotāji, tostarp “Balticovo” un “Alūksnes putnu ferma”, īsteno apjomīgas investīcijas un plāno pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikties no sprostu sistēmām vēl pirms aizlieguma spēkā stāšanās.

Ziņojums tapis saistībā ar Saeimā izskatīto likumprojektu par sprostu aizliegumu, kura sākotnējā anotācija, pēc atbildīgās komisijas vērtējuma, nesniedza pietiekamu ekonomisko pamatojumu iecerētā regulējuma samērīgumam. Analīzes autori norāda, ka bija nepieciešams objektīvs izvērtējums par to, kā aizliegums ietekmētu olu ražošanas nozari, patēriņa cenas, uzņēmumu investīcijas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas konkurētspēju.

Ziņojumu izstrādājuši ekonomikas analītiķi Gatis Eglītis un Artūrs Kaņepājs. Analīzē izmantoti mikroekonomiskie aprēķini, nozares finanšu dati, cenu un pieprasījuma elastības novērtējumi, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta un Eiropas Savienības institūciju dati.