LPV rosina atļaut vecākiem izvēlēties bērniem pamatizglītību un vidējo izglītību apgūt tālmācībā

Opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, rosinot ļaut izglītības iestādēm vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas īstenot klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā pēc izglītojamā vecāku vai pilngadīga izglītojamā izvēles.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē, savukārt vispārējās pamatizglītības programmu, tostarp pamatizglītības pirmajā posmā no 1. līdz 6. klasei, un vispārējās vidējās izglītības programmu var īstenot arī nepilna laika klātienē vai tālmācībā pēc izglītojamā vecāku vai pašas pilngadīgās personas izvēles.

Likumprojekts paredz svītrot Izglītības likuma normas, kas ierobežo tālmācības apguvi pamatizglītības pirmajā posmā, kā arī atcelt pārejas noteikumus, kas paredz pakāpenisku tālmācības ierobežošanu 1. līdz 6. klasē no 2027. gada.

LPV arī rosina noteikt, ka gadījumos, kad valsts vai sabiedrības drošības apdraudējuma dēļ, tostarp bezpilota lidaparātu radītu draudu gadījumā, klātienes mācību procesa norise ir traucēta vai apdraudēta, izglītojamajam ir tiesības turpināt mācību satura apguvi akreditētās tālmācības programmās.

Partija pamato, ka likums ir nepieciešams, lai “novērstu nepamatotus ierobežojumus personas tiesībām izvēlēties piemērotāko izglītības ieguves formu un stiprinātu izglītības sistēmas noturību pret valsts drošības apdraudējumiem”.

LPV norāda, ka pēdējā laika incidenti ar bezpilota lidaparātiem un gaisa telpas drošības riski pierāda, ka klātienes mācību process var tikt neprognozējami pārtraukts, bet pašreizējais regulējums neparedzot elastīgu un juridiski nostiprinātu pāreju uz akreditētām tālmācības programmām šādos krīzes apstākļos.

LPV ieskatā, 2026. gada februārī pieņemtie grozījumi, kas paredz pakāpenisku tālmācības ierobežošanu sākumskolas posmā – no 1. līdz 6. klasei – no 2027. gada, nepamatoti sašaurina bērnu un vecāku tiesības.

“Likumprojekts atjauno tiesisko paļāvību tām ģimenēm, kuras izvēlējušas tālmācību kā savam dzīvesveidam vai bērna individuālajām vajadzībām atbilstošāko formu, likvidējot birokrātisko “izņēmuma gadījumu” un pašvaldību saskaņošanas mehānismu,” pauž partijā.

Jau ziņots, ka Saeima februārī pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Izglītības likumā, paredzot ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.

No 2027. gada 1. septembra tālmācībā vairs nemācīsies 1. un 4. klases skolēni. Gadu vēlāk klātienes mācības attieksies arī uz 2. un 5. klases skolēniem, bet no 2029. gada 1. septembra – uz 3. un 6. klases skolēniem.

Tāpat no 2027. gada 1. septembra 1. līdz 6. klašu skolēni vairs nevarēs apgūt pamatizglītību ģimenē.

Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.

Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.

Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.